Bakteriālā iedega ir bīstama augļu koku slimība, ar ko visbiežāk inficējas ābeles, bumbieres un vilkābeles. Skaidrosim, kādas ir šīs slimības pazīmes un ko darīt, ja radušās aizdomas, ka dārzā ir kāds koks ar šo slimību.
Bakteriālā iedega jeb Erwinia amylovora Latvijā pirmo reizi konstatēta 2007. gadā. Toreiz Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) Zemgales, Rīgas, Latgales un Dienvidkurzemes reģionos atklāja 26 slimības perēkļus.
Lai gan ar katru gadu slimības perēkļu skaits samazinās un pagājušā gada sezonā bakteriālā iedega konstatēta vien piecās vietās Latvijā, aizmirst par to nedrīkstam, jo bakteriālā iedega ir lipīga slimība, skaidro VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore Santa Ansone: “Tā izplatās, ja ir saskare tieši blakus, ja lapa ar lapu saskaras, tad risks ir lielāks. Ziedēšanas laikā, tad ir bites. Tāpēc, ja ir bišu stropi buferzonā, tos nedrīkst pārvietot augu ziedēšanas laikā. Protams, viņas tur var palikt, bet mēs sekojam līdzi, lai bites no buferzonas nepārvestu uz citu vietu. Bites pārnes. Viņas paņem putekšņus, un, ja tur tā baktērija ir, viņa ar kājiņām to pārnes.”
VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore Agita Lange: “Visvairāk tā var parādīties jūlijā un augustā. Pa gadiem, veicot monitoringa pārbaudi, mēs esam nākuši pie secinājuma, ka jūnijā veiktās pārbaudēs tā neatklājas, tas ir bijis ļoti rets gadījums. Jūlijā, vairāk uz augusta pusi, tas jau ir gandrīz 100%, ja tā pazīme ir, tad arī apstiprinājumi būs pozitīvi.”
Agita Lange stāsta, ka Saldū pēdējo perēkļu uzraudzība beigusies 2022. gadā, un līdz šim laikam jauni neesot atklāti, tomēr sižeta filmēšanas laikā slimības pazīmes inspektores saskata publiskajā parkā augošajā vilkābelē. Ja laboratorija apstiprinās aizdomas, koks tiks nozāģēts un sadedzināts.
Bakteriālā iedega (Erwinia amylovora) ir bīstama augļu koku slimība, kas var izpostīt līdz pat 80% no augļu dārza stādījuma. Tipiskas slimības pazīmes ir brūnas līdz melnas krāsas sačokurojušās lapas, kuras turas klāt zariem, bet izskatās kā apdegušas. Ziedi un augļi vīst, sačokurojas, kļūst tumši, bet nenokrīt un turas pie auga. Bakteriālā iedega sākas no ziedu vai zaru galiem. Zaru gali bieži izliecas āķa formā. Lielāku zaru bojātā miza uzpūšas un plaisā.
Tomēr to noteikt ar aci nav nemaz tik vienkārši, teic VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākās inspektores: “Vilkābele tādā ziņā ir diezgan viltīgs koks. Tā ir ļoti ieņēmīga, bet var būt un var arī nebūt slimība. Ābelei un bumbierei, īpaši bumbierei, ir ļoti labi izteiktas pazīmes. Ābelei jau ir grūtāk noteikt, tur ir mazliet savādākas tās pazīmes. Ābelēm puve ir ļoti līdzīga, liekas, ka ir ar visiem āķiem, varbūt ne tik izteiktiem, bet beigās izrādās, ka ir puve. Arī lapas uz puvi galos ir nokaltušas, bet nākamajā gadā nekā nav. Arī puve nē.”
Laika apstākļi ietekmējot arī bakteriālās iedegas izplatību, skaidro Agita Lange: “Ja ir karstas, sutīgas vasaras, es atceros, vienā tādā vasarā Saldū arī atklājās. Pēc personas uzaicinājuma mēs ieradāmies un veicām pārbaudi, un konstatējām – jā, ir. Tur tiešām bija ļoti izteiktas pazīmes, un laboratorija apstiprināja. Mēneša laikā es redzēju, kā tas koks aiziet bojā, kamēr laboratorija apstiprināja, jo tā vasara bija ļoti sutīga. To koku gan veiksmīgi izdevās nozāģēt un sadedzināt, un bakteriālās iedegas izplatību ierobežot. Tas ir vienīgais veids pēc MK noteikumiem, kā to ierobežot.”
Ja saimniekaugiem, pie kādiem pieder ābeles, bumbieres, vilkābeles, pīlādži, krūmcidonijas, korintes un klintenes, tiek novērotas slimības pazīmes, jāsazinās ar VAAD inspektoriem, zvanot uz tuvāko VAAD reģionālo nodaļu.