Sajust īstu tropu tveici un ieelpot ziedoša citronkoka aromātu izrādās ir iespējams tepat Vidzemē. Cēsīs, zemnieku saimniecības “Kliģēni” stādaudzētavā “Dārznieks”, viena no vēsturiskajām siltumnīcām ir pārvērsta par krāšņu zaļo oāzi. Karstajās vasaras dienās gaisa temperatūra šeit pakāpjas krietni virs 40 grādu atzīmes, radot ideālu mikroklimatu visdažādākajiem eksotiskajiem augiem. Šajā tropu zonā labprāt sildās ne tikai eksotiski augi, bet laiku pa laikam ielavās arī pa kādam nelūgtam vietējam viesim – pamatīgi sabiedējot dārzniecības darbiniekus.
Zemnieku saimniecības “Kliģēni” ziedu siltumnīcu vadītāja Inese Raubišķo-Reķe stāsta, ka šī neparastā vieta, ko paši dārznieki mīļi dēvē par džungļu māju, tapusi pavisam dabiski un neplānoti. Kā jau dārzniekiem, saimniekiem ceļojumu laikā “pasniegusies roka” atvest mājās kādu neparastu stādu vai sēkliņu. Tā pamazām, gadu gaitā, šeit izveidojusies raiba un eksotiska augu kolekcija, kurā nekas netiek stingri uzskaitīts un kontrolēts. Siltumnīcas augstais mitruma līmenis un tveice piesaista ne tikai augu mīļotājus, bet arī dabas radības. “Pagājušogad te arī čūska bija – tāda, nu, makana! Liels, liels zalktītis bija, jā. Mums gala ventilācija ir vaļā, arī durvis, un viņam te ir ideāli apstākļi, jo ir liels mitrums. Kāpēc gan neielīst sildīties?” atceras Inese Raubišķo-Reķe.
Viens no lielākajiem siltumnīcas lepnumiem un tās vecākajiem iemītniekiem ir milzīgs citronkoks, kas šeit mājo jau kopš uzņēmuma pirmsākumiem pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. Atšķirībā no ierastajiem telpaugiem, šis citrons ir iestādīts tieši gruntī un divreiz gadā priecē darbiniekus ar iespaidīgu un garšīgu ražu.
- Dabiska kopšana: Koks tiek mēslots ar to pašu mēslojumu, ko izmanto vasaras puķēm, un laiku pa laikam tam tiek apgriezti sausie zari.
- Īpaša garša: Tā kā augļi netiek apstrādāti ar ķīmiju vai migloti, to miziņa ir neparasti mīksta un tie ir pilnībā ēdami.
- Spānijas aromāts: Kad citronkoks zied, visa siltumnīca pildās ar tik intensīvu un saldu smaržu, ka uz mirkli var sajusties kā Spānijā vai Madeirā.
Turpat blakus citronkokam stiepjas pamatīgs strelīciju mežs, ko krāšņo un neparasto ziedu dēļ mēdz dēvēt arī par paradīzes putniem. Arī šie augi Cēsīs mīt jau gadu desmitiem. Sākotnēji strelīcijas augušas tieši zemē, taču, veicot siltumnīcu pārbūvi, dārzniekiem nav cēlusies roka tos vienkārši izmest. Tāpēc pieņemts lēmums augus pārstādīt lielos podos.
“Tagad tās jau no podiem kāpj ārā – platība kļūst par mazu. Bet kā lai tagad pārstāda? Es pat nevaru iedomāties. Kad toreiz tās stādījām, te palīgā nāca daudz vīriešu un pat traktoru. Tas tiešām bija ļoti smags darbs,” atklāj siltumnīcu vadītāja.
Džungļu mājā teju aiz katra stūra slēpjas kāds botānisks noslēpums. Piemēram, krāšņie agapanti ar zilajiem un baltajiem ziediem ir izaudzēti no sēkliņām, ko saimniece reiz atvedusi no siltajām zemēm. Savukārt daudziem labi zināmais telpaugs monstera Cēsu siltumnīcā ir izpleties tik milzīgs, ka tā gaisa saknes stiepjas pāri citiem augiem. Šajos tropiskajos apstākļos monstera regulāri zied un pat dod ēdamus augļus.
Eksotisko augu siltumnīca ar milzīgu monsteru stādaudzētavā “Dārznieks” Cēsīs.
Siltumnīcā mājvietu raduši arī dažādi sukulenti, iespaidīgi naudas koki, olīvkoki un pat vīģes, kurām jau aizmetušies pirmie augļi. Daži augi, piemēram, mūžzaļā araukārija, kas izskatās pēc savdabīgas egles, jau izauguši tik gigantiski, ka bijis jāpārvieto uz plašākām telpām, lai nebalstītos pret zemajiem griestiem. Savukārt milzīgas jukas un palmas ikdienā rotā stādaudzētavas tirdzniecības zāli.
Lai gan šī oāze primāri ir radīta pašu darbinieku priekam un dvēseles veldzēšanai brīžos, kad nesanāk aizceļot uz siltajām zemēm, dārznieki labprāt ar šo skaistumu dalās arī ar citiem. Katru vasaru daļa no eksotiskajiem augiem dodas “izbraukumos” un priecē cēsniekus un pilsētas viesus – tos var aplūkot pie Cēsu muzeja, sarunu festivālā “Lampa” un tradicionālo pilsētas svētku laikā.