Cīravā “audzē” krēslus – pirmā “raža” pēc sešiem gadiem ir klāt!

Mēbeles, kas top nevis galdniecības darbnīcā, bet burtiski izaug no zemes. Dienvidkurzemē, Cīravā, atrodas Baltijā vienīgā audzētava, kurā koki to augšanas procesā tiek formēti par mēbelēm un mākslas objektiem. Tā ir pacietības spēle ar dabu, kurā rezultāts gaidāms gadiem, un šī ziema saimniekiem ir īpaša — tiek novākta pirmā “raža”.

Cīravā koki tiek formēti mēbeļu siluetos jau to augšanas procesā.

Galdnieka instrumentus te aizstāj dārznieka šķēres un pacietība. Saimnieks savu aicinājumu atrada, meklējot veidu, kā apvienot amatniecību ar dzīvo dabu un radīt produktu, kas nav atrodams nevienā citā darbnīcā.

Koka mēbeļu audzētavas saimnieks Uldis Šmits stāsta: “Tā mēbeļu audzēšana īstenībā sākās ar to, ka es jau gadus 20 ar augstuma darbiem nodarbojos. Gribējās kaut ko mierīgāku padarīt pa zemi. Un tad es biju redzējis, ka ir iespēja to mēbeli “izaudzēt”, un es sapratu – okei, “audzējam” mēbeles! Tagad tā ir koku kopšanas un dārzniecības, tā teikt, lauciņš vairāk.”

Lai gan sākotnēji šī nodarbe šķita neordināra un pat nedaudz riskanta, tieši pandēmijas laiks kļuva par starta punktu šim ģimenes uzņēmumam.

Ulda sieva Katrīna Knese-Šmite, kura arī ir šīs audzētavas saimniece, par idejas rašanos stāsta tā: “20. gadā Uldis vienkārši man pateica, ka viņam ir ienākusi prātā ideja – ka viņš ir dzirdējis, ka var “audzēt” krēslus. Man reāli tas sākumā likās tā kā tāds joks, bet, tā kā tas bija tas kovida laiks, tad, saliekot kopā galvas, mums vienkārši šķita– nu, zini kā, nekas jau nevar notikt. Ja sanāks – sanāks, ja nesanāks – tad nesanāks.”

Šeit neviens darbs nav identisks. Meistars izveido koka augšanas rāmi, taču gala vārdu dizainā saka pati daba.

Katrīna atzīst: “Lielā mērā dizainers ir pati daba, tāpēc mums arī sauc šo dārzu “meža dizaina dārzs”. Tāpēc, ka tu ieliec kaut kādu ideju, tu sāc, tev ir tā doma, protams, tu izveido precīzu formu, bet beigu beigās tas, kā tas izskatās, ir ļoti atkarīgs no tā koka un tās dabas.”

Mēbeļu ražas novākšana notiek ziemā, kad koks ir miera periodā. Tas ir kritiski svarīgi, lai materiāls nezaudētu savu kvalitāti.

Uldis Šmits entuziastiski stāsta: “Janvāris ir vispateicīgākais koka nozāģēšanai vai izrakšanai, jo tad koks ir miera periodā un tad viņš ir vissausākais. Tad notiek mazāka šī deformācija. Mēs viņu dabīgi žāvēsim – tie varētu būt trīs gadi aptuveni, trīs līdz pieci gadi.

Pēc sešu gadu darba audzētavā šī ziema ir vēsturiska — pirmie augošie dizaina objekti ir gatavi priecēt cilvēkus.

Katrīna Knese šmite priecājas: Šodien ir tāds pirmais lielais solis – nu, kad ir pirmā raža un pirmās lietas, ko mēs jau varēsim kā gatavas parādīt cilvēkiem.

Lai gan šis ir lēns process, tas ir pierādījums, ka unikāls dizains neprasa rūpnīcas jaudas, bet gan pacietību un spēju sadarboties ar dabas ritmu.