Fermentēšana pēdējos gados kļuvusi arvien populārāka – tā apvieno senas tradīcijas ar mūsdienu vēlmi pēc dabiskuma, veselības un vienkāršības. Šis ir arī īstais laiks, kad gatavot pašu audzētos dārzeņus. Ogrē interese par fermentēšanu ir liela – uz meistarklasi cilvēki ierodas ar līdzpaņemtiem dārzeņiem un pierakstu blociņiem, kur cītīgi pieraksta visas receptes. Gerdai jau pat padomā konkrēts dārzenis, ko viņa noteikti vēlas pamēģināt pagatavot.
“Es to neesmu lietojusi uzturā, tāpēc es ar to atnācu, gribu pamēģināt uztaisīt. Pēc aprakstiem ferhilas kopā ar sarkanajiem sīpoliem labi safermentējas,” saka meistarklases apmeklētāja Gerda.
Gerda ikdienā audzē dārzeņus piemājas dārziņā. Taču interese par fermentēšanu radusies tieši pateicoties tam, ka fermentēti produkti ir veselīgi.
“Tikai pēdējo 2 mēnešu laikā esmu sākusi lasīt par fermentēšanu. Tikko pamēģināju sataisīt redīsus. Bet redīsi man vēl ledusskapī dzīvo. Ieinteresēja, lai man būtu labāks uzturs,” viņa stāsta.
Arī fermentēšanas meistarklases vadītāja Ilze Ziemele uzsver, ka fermentēšana ir stāsts par veselīgu uzturu: “Fermentētos produktos ir ļoti daudz labo baktēriju, kas palīdz mūsu organismam atjaunoties, pareizi strādāt kuņģim un visam zarnu traktam, kopumā atstāj ļoti labvēlīgu ietekmi uz visu veselību.”
Meistarklases laikā dalībniekiem bija iespēja izbaudīt garšas no Itālijas, Francijas un citām valstīm, jo fermentēšanas tradīcijas dažādās kultūrās atšķiras. Tieši tāpēc arī garšu variācijas ir tik daudzveidīgas.
Ilze Ziemele: “Latvijā mēs nevaram fermentēt olīves. Līdz ar to mēs varam aizbraukt uz Itāliju vai Franciju un pagaršot tur. Katru reizi, aizbraucot kaut kur ceļojumā, es noteikti atvedīšu kādu recepti.”
Taču ar ko sākt, ja vēlas fermentēt?
“Visai konsistencei, kas mums ir, jābūt zem sagatavotā sāls šķidruma, ko mēs pārlejam pāri. Ir jābūt slogam, lai tas viss atrastos zem šķidruma, jo, atrodoties zem sāls šķidruma, veidojas pareizās baktērijas. Tas, kas atradīsies virs šķidruma – tur veidosies patogēna sēnītes,” skaidro Ilze Ziemele.
Viena no biežākajām kļūdām esot, ka burkā saliek pārāk daudz dārzeņu. Kad tiem mēģina pārliet sāls šķīdumu, saturs sāk spiesties ārā. Tāpēc bieži noder vienkāršs risinājums – uzlikt pa virsu salātlapu, kas darbojas kā dabisks “sprosts”.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sižeta saturu atbild SIA "VIDZEMES TV". |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |