23. augustam Latvijas vēsturē ir divas sejas. Pirms 85 gadiem parakstītais Molotova- Ribentropa pakta slepenais pielikums daudziem, jo daudziem cilvēkiem nozīmēja izsūtījumu. Tāpēc Talsu novada Laidzes pagastā šodien klātesošos iepazīstināja ar grāmatu “Sibīrijas piezīmes 1941.-1943.”.
1939.gada 23. augustā Maskavā tika parakstīts Molotova-Rībentropa pakts jeb tā saucamais neuzbrukšanas līgums. Baltijas valstīm tas nesa okupāciju un ilgstošas represijas. Okupācijas gados no represijām cieta tūkstošiem cilvēku. Guntis Donskis piespiedu kārtā uz Sibīriju ceļu mērojam būdams vien divus mēnešus vecs bērns. Latvijā atgriezies pēc pieciem gadiem, bet savu bērnību lielākoties atceroties tikai no citu stāstītā. “Mana vecāmāte jau bija atbraukusi uz Latviju, un es atgriezos tēva mājās pie viņas. Vecāki vēl palika Krievijā. Ceļš ir bijis smags laikam, es esot klīdis pa Maskavu un meklējis ēdamo.”
Tolaik sešpadsmitgadīgais zēns Daumants Birznieks no Talsu novada Valdgales pagasta savu Sibīrijas stāstu dienasgrāmatas formā attēlojis zīmējumos, kas tagad kopā ar Agritas Ozolas komentāriem apkopoti grāmatā “Ceļojuma piezīmes Sibīrijā 1941.-1943.” Jāpiebilst, ka Tukuma muzejs jau gadiem apkopo stāstus par Sibīrijā piedzīvotajām ciešanām, un šī ir jau ceturtā grāmata.
Tukuma muzeja direktore, grāmatas autore Agrita Ozola: “Īstenībā ir tā, ka nevar uzzināt visu, kā klājies Sibirījā. Šī grāmata ir absolūts jaunums tajā nozīmē, ka šis puisis divus gadus attēloja tieši to, ko viņš piedzīvoja.”
Talsu novada Laidzes bibliotēkā, kur Latvijai tik nozīmīgajā 23. augustā sanākušie tika iepazīstināti ar Daumanta Birznieka stāstu, glabājas arī laidzenieka, politieslodzītā Andreja Bergmaņa dzīves stāsts, ko viņš gadiem ilgi ar zīmulīti dokumentējis lielā grāmatā. “Viņš izpaudās tā.. šeit ar maziem burtiņiem uzrakstīts “Dievs, svētī Latviju”. Lai zīmējums izskatītos kā atļauts, bet tai pašā laikā tā Latvija viņam bija sirdī, viņš jau arī neko sliktu nebija izdarīji,s kā tikai to, ka mīlēja dzimteni un bija Latvijas armijā,” saka Laidzes bibliotēkas vadītāja Elita Lāce.
Talsu politiski represēto biedrības vadītājs Vilis Ieviņš,kurš pats ceļu uz Sibīriju mērojis, būdams gadu vecs zēns, tā laika represijas salīdzina ar šodien notiekošo Ukrainā. “Viens un tas pats rokraksts un modelis. Tās pašas nežēlības, kā Ukrainā krievu ienākušais karaspēks rīkojas ar ukraiņu tautu. Tas ir analogs. Tik daudz, ka Ukrainā tagad darbojās modernāki ieroči, bet pret cilvēkiem un visu dzīvo radību tas pats Ukrainā ir tagad.”
23. augustam Latvijas vēsturē ir divas sejas: gan vēsturiskās netaisnības, gan latviešu spējas vienoties pēc okupācijā pavadītā pusgadsimta. Ozola: “23. augusts un Baltijas ceļš bija ļoti emocionāls brīdis, un es tīri fiziski vēl spēju atcerēties tās sajūtas, kādas bija, stāvot pie Iecavas tajā ceļā.”
Ar nevardarbīgās pretošanās akciju Baltijas ceļš 1989. gada 23. augustā, kurā roku rokā vienojās visas trīs Baltijas valstis, aizsākās ceļš uz Latvijas neatkarību.
