Līdz ar rudens sezonas un mācību gada sākumu izglītības iestādēs palielinās akūtu augšējo elpceļu infekciju slimību izplatības riski. Ja skolēns ir saslimis, viņam nākas kavēt skolu, vecāki bieži vien vēršas pie ģimenes ārsta pēc izziņas, lai izglītības iestādei attaisnotu tās kavējumu. Līdzšinējā prakse rāda, ka līdz ar to būtiski pieaug ģimenes ārstu noslodze, norāda Veselības ministrijā. Tāpēc tā kopā ar Slimību profilakses un kontroles centru un ārstiem atgādina par ieteikumiem un rīcības algoritmu vecākiem, kā arī izglītības iestādēm bērnu saaukstēšanās gadījumā.
Visbiežāk akūta saaukstēšanās norit ar iesnām, klepu, sāpēm kaklā un temperatūru, kas ilgst dažas dienas. Lai arī tas nav noteikts valstiskā līmenī, ir skolas, kur iekšējās kārtības noteikumos ir noteikts, ka kavējumi šādu veselības problēmu dēļ ir jāattaisno ar ārsta zīmi. Veselības ministrijā norāda, šādām izziņām nav pamatojuma un tās var radīt negatīvas sekas. “Tas absolūti neko nedod, un šeit pat ir arī savi negatīvi aspekti. No vienas puses – ārsti izsniedz to izziņu, bet tas negarantē, ka bērns, piemēram, nākamajā dienā arī nevar saslimt. Drīzāk jābūt tai apziņai un jāvērtē bērna stāvoklis, vienkārši, ja bērns ir slims, viņš nedodas uz iestādi. Kā mums pašas iestādes ir norādījušas, piemēram, pirmskolas izglītības iestāde – bērns tiek atvests ar slimības pazīmēm, viņi gribētu atteikt jau uzņemšanu, bet tajā pašā laikā vecāks uzrāda ārsta zīmi – “rekur , bērns ir vesels, ko jūs man stāstāt?” Kaut arī reāli dzīvē ir redzams pavisam kas cits,” saka Veselības ministrijas pārstāve Jana Feldmane.
Nepamatots ārsta zīmju pieprasījums bērna prombūtnes attaisnošanai rada slogu ne vien ārstiem un veselības nozarei, bet arī bērnu vecākiem. Ministrijā norāda, ārsta zīmei nevajadzētu kalpot kā kavējuma attaisnojumam, bet gan dokumentam, kas sniedz rekomendācijas. Feldmane: “Varbūt bērns pēc slimības nevar pilnvērtīgi veikt visas fiziskās aktivitātes – skriet vai kaut kādas intensīvākas slodzes, tad šādi rekomendācijas izglītības iestādei varētu būt samazinātas intensitātes slodzes vai kaut kāda cita veida fiziskās aktivitātes.”
Lai vecāki saprastu, kā rīkoties, kuros gadījumos bērnam vispār ir nepieciešama ārsta vizīte, bet kuros atpūta mājās, līdz saaukstēšanas simptomi pāriet, ārsti izstrādājuši ieteikumus un rīcības algoritmu vecākiem. Feldmane: “Ja, piemēram, bērnam sākotnēji ir kaut kāds ļoti vieglas saaugstēšanās pazīmes – iesnas un nav paaugstināta temperatūra, tad tās trīs dienas ir kritiskais periods, kad var pasliktināties stāvoklis. Tādēļ tas ir tas novērošanas periods. Šajā laikā tad arī var novērot bērnu. Ja nekas nepasliktinās, tad var iztikt bez ārsta konsultācijas. Ja bērna stāvoklis trīs dienu laikā neuzlabojas, tad šī ārsta konsultācija ir nepieciešama.”
Rudens sezonas laikā speciālistu izstrādātie ieteikumi vecākiem un izglītības iestādēm, ja bērnam ir akūtas elpceļu infekcijas pazīmes, pieejami Slimības profilakses un kontroles centra interneta vietnē.
Foto: Freepik; ilustratīvs