Bauskas novada pašvaldība nosūtījusi vēstuli Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, aicinot kompensēt izdevumus arī par radītājiem postījumiem zaļajai infrastruktūrai pēc jūlija vētrām. ReTV Ziņās jau stāstījām, ka Bauskas novadā 11. jūlijā vētra apmēram desmit minūtēs nodarīja lielus postījumus gan pilsētā, gan pagastos. Visvairāk cieta tieši zaļā rota. Ar līdzīgu rosinājumu nupat pie ministrijām un Ministru prezidentes vērsusies arī Jūrmalas pašvaldība.
11. jūlija vētrā Bauskā vējš sasniedza ātrumu pat 30 metrus sekundē, kas ne tikai postīja ēku jumtus un radīja citus bojājumus, bet dažu minūšu laikā nolauza un sagāza arī milzum daudz koku. Zaļā infrastruktūra cieta arī pagastos. Šobrīd kopumā apzinātie zaudējumi sasniedz gandrīz 380 tūkstošus eiro, bet tajos neietilpst postījumi parkiem un skērviem, citviet lauztajiem kokiem, jo kompensācija tam no valsts nav paredzēta. Bauskas novada pašvaldības domes izpilddirektors Ivars Romānovs: “Saprotam, ka pašvaldībām ir jātiek galā ar šo dabas stihiju no savām budžeta pozīcijām, proti, arī līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, arī Bauskas novada pašvaldība šobrīd tā strādā.”
11. jūlija vētrai sekoja dabas stihija jūlija izskaņā. Tajā Bauskas novads gan cieta mazāk, taču arī pēc tās ir radīti zaudējumi vairāk nekā 50 tūkstošu eiro apmērā. Lai arī budžeta pozīcija “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” ir kā amortizācijas spilvens, tomēr tie, kā saka domes izpilddirektors, ir līdz ar nagiem. Pagaidām gan pietiekami, lai administrētu visus jautājumus par nodarītajiem postījumiem gan pašvaldības infrastruktūrai, gan privātajā sektorā. Pašvaldība arī iesniegusi tāmes apdrošinātājiem par saviem īpašumiem, lai arī par šo sadaļu sagatavotu pieteikumus Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai. Tikmēr izdevumi par nopostītās zaļās rotas sakopšanu būs ievērojami. Romānovs: “Esam strādājuši un apzinājuši, gribētu teikt, šobrīd nedaudz vairāk kā 50% no postījumiem zaļajai infrastruktūrai, un mums jau ir arī pieņemti konkrēti lēmumi, piemēram, par Pilskalna teritorijas sakopšanu, jau ir domes lēmums par 67 390 eiro finansējuma piešķiršanu šim mērķim, tāpat brauktuvju atbrīvošana no bīstamiem kritušiem lauztiem kokiem, tur tas finansējuma apjoms bija 31 407 eiro.”
Romānovs stāsta, ka vēl turpinās arī postījumu seku novēršana pašvaldības kapu saimniecībā, aptuveni 68 tūkstoši eiro lēšami par Lejnieku mežā nodarīto vētras postījumu sakopšanu. Ņemot vērā, ka šādas dabas stihijas pašvaldībām ir papildu slogs budžetam, jau drīz vien pēc 11. jūlija vētras tika nosūtīta vēstule Viedās administriācijas un reģionālās attīstības ministrijai, rosinot izskatīt iespēju mainīt līdzšinējo Ministru kabineta noteikumu regulējumu, ietverot iespējas kompensēt arī zaļās infrastruktūras postījumus.
VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļa:“Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija ir saņēmusi un iepazinusies ar Bauskas novada pašvaldības sūtīto vēstuli, kurā pašvaldība ierosina pārskatīt normatīvo aktu tiesību normas, veicot tajās grozījumus un paredzēt pašvaldībām no programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” kompensēt izdevumus par postījumiem arī parkos, skvēros un kapsētās, kā arī paredzēt lielākas iespējas valsts atbalstam mājsaimniecībām nodarīto zaudējumu kompensēšanai. Pirmsšķietami ir nepieciešams plašāks izvērtējums un ministrija ir lūgusi Finanšu ministrijas viedokli.”
Pēc 28. un 29. jūlija vētras postījumu likvidēšana joprojām turpinās arī Jūrmalā. Jau ziņojām, ka arī te cieta gan pašvaldības, gan privātā, gan zaļā infrastruktūra. Pašvaldībā informē vētrā tika lauzti 15 tūkstoši koku. Nupat arī Jūrmalas pašvaldība ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei Evikai Siliņai, Krīzes vadības padomei, VARAM un Finanšu ministrijai, aicinot rast tiesisku risinājumu, lai pašvaldībai tiktu piešķirti valsts pamatbudžeta līdzekļi zaudējumu kompensēšanai par izdevumiem, kas saistīti ar koku nozāģēšanu un aizvākšanu no kritiski svarīgiem infrastruktūras objektiem pēc dabas stihijas.
Jūrmalas valstspilsētas administrācijas Komunikācijas pārvalde: “Jūrmalas pašvaldības ieskatā konkrētā situācija, kad lauzti un krituši koki, bija faktiski apturējuši pilsētas un tās iedzīvotāju ikdienu, ir vērtējama kā kritiska, un savlaicīga tās nenovēršana varēja radīt negatīva sekas iedzīvotāju drošībai. Līdz ar to šādā situācijā koku zāģēšana un aizvākšana ir jāuzskata kā dabas stihijas seku novēršana, kas ir saistīta ar postījumiem infrastruktūras objektiem.”
Pašvaldībā informē, tikai kritiski svarīgas infrastruktūras atbrīvošanai no sagāztajiem kokiem pašvaldības budžetā būs jāatrod 533,5 tūkstoši eiro. Kopumā pašvaldībai nodarītie zaudējumi šobrīd tiek rēķināti 11 000 000 eiro apmērā, neskaitot privātiem īpašumiem nodarītos zaudējumus.
