Jau vairāk nekā mēnesi ikviens Latvijas iedzīvotājs aicināts piedalīties “Apvidvārdu talkā”, tiešsaistes datu bāzē reģistrējot sava novada īpašos vārdus, kas atšķiras no literārajā valodā lietotajiem. Līdz šim iesniegti teju 5000 apvidvārdu. Ainažos – šnobels, Mērsragā – snīpis, Līvānos – noss, bet visbiežāk gan saka – deguns. Tas ir tikai viens no piemēriem, kas apliecina latviešu valodas bagātību. Lai to saglabātu, ikviens aicināts šos vārdus pierakstīt apvidvārdu talkas mājaslapā.

“Ir daudz senu vārdu. Paskatījos dažus, kas tiek lietoti mūsdienās, ka tie ir jau reģistrēti Mīlenbaha – Endzelīna vārdnīcā, tātad pirms 100 gadiem, un ir saglabājušies, tas ir brīnums. Ir pat tā, ka rodas jauni vārdi. Piemēram, enerģijas dzērienu vienā pagastā sauc par dukūdeni,’ stāsta Sanda Rapa, Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta pētniece, idejas autore.

“Nav tā, ka tikai neizglītoti lauku cilvēki vai veci ļaudis tikai lieto apvidvārdus. Vēl ir tas, ka cilvēks normāli runā un mēs pat neapzināmies, ka mūsu valodā ir iekšā tie apvidvārdi. Varbūt tāpēc tos ir grūtāk pierakstīt, jo mēs paši nezinām, ka pasakām ko tādu, ko otrā galā nesaprot,” saka Niklāvs Adats, talkas dalībnieks no Valmieras.

Lai arī vislielākās atšķirības saskatāmas starp kultūrvēsturisko novadu izloksnēm, ne reti dažādi apvidvārdi tiek lietoti pat blakus esošos pagastos. “Piemēram, kartupeļi Kurzemē ir rāceņi, mums ir buļbas. Tepat blakus sādžā viņiem uļbiki, bet mums – buļbas. Vai tas pats biezpiens mums ir tuarogs, bet blakus ciematā piedavā – varbūt ēdīsi pankūkas ar sipesnīku? Sipesnīks – kas tas tāds? Izrādās tas pats biezpiens,” saka Ilga Rudoviča, talkas dalībniece no Ludzas novada.

Šobrīd pārliecinošs talkas līderis, ar visvairāk reģistrētajām izloksnēm, ir “kartupeļu biezenis”, taču katram dalībniekam ir savi favorīti. “Zirga sakas ir komats, kas latviešiem ir pieturzīme. Ķiplokus sauc par čosnagiem,” saka Cilda Kļaviņa, talkas dalībniece, dzimusi Alūksnes novadā.

Sanda Rapa: “Piemēram, par izspūrušu sievieti var teikt parra, vai par dumju cilvēku – tuims, kopimoks – muļķīgs cilvēks. Ir arī skaisti vārdi – vāržeklis, tas ir zirnekļu tīkls.”

Jāpiebilst, ka “Apvidvārdu talka” noslēgsies nākamā gada 22. februārī, latviešu valodnieka Jāņa Endzelīna 150. dzimšanas dienā.