Aleksandrs Grīva tautā tiek dēvēts par skaņas karali. Dzimis 1938. gadā, bija latviešu skaņu režisors, producents un diriģents. Vislabāk pazīstams kā vissavienības firmas “Melodija” skaņu ieraksta studijas mākslinieciskais vadītājs un galvenais skaņu režisors ne tikai Rīgā, bet arī Tallinā un Viļņā, kā arī viņš platēs iemūžināja Raimonda Paula, “Zodiaka” un daudzu citu izcilu dziedātāju sniegumu. Par godu viņam tapusi jau otrā grāmata “Aleksandrs Grīva. Skaņas karalis”. Un tās atvēršanas svētki nosvinēti Ogres Centrālajā bibliotēkā. Grāmatas autore ir tā pati, kas sarakstījusi pirmo grāmatu – Lia Guļevska. “Mēs esam sadalījuši divās daļās. Pirmā ir tā pirmā grāmata, kas iznāca pirms 20 gadiem. Un otrā – tāpat kā muskatieriem – pēc 20 gadiem. Ir 15 jauni stāsti. Bērni par tēvu pēc viņa aiziešanas. Un arī Patrika mamma. Un vēl varētu teikt, tie paši amatbrāļi, tikai jaunie, šī laika puiši.”
Grāmatā savu komentāru snieguši Latvijā pazīstami producenti, skaņu režisori, dziedātāji un komponisti, piemēram, Nauris Puntulis, Viktors Lapčenoks, Jānis Lūsēns un citi. Jānis Lūsēns atceras laiku, kad vēl bija pavisam jauns un varēja būt jau skaņu ierakstu studijā “Melodija” ar izcilo producentu Aleksandru Grīvu, kas reizēm bijis arī stingrs. “Neapšaubāmi ļoti autoratīvs. Mēs arī varbūt drusciņ strīdējāmies par šādām tādām lietām. Bet viņš arī pieļāva iespēju – labi, lai tad paliek tā, kā tu gribi, un tad skatīsies, kā būs tālāk. Tā kā gluži tik traki arī nebija.”
Kā grāmatā min Jānis Lūsēns, Aleksandrs savu pirkstu pielicis arī pie Paula fenomena veidošanas Latvijā. Viņš tiešām ir Latvijas populārās mūzikas industrijas pamatlicējs.
Lia Guļevska: “Tā kā gan Viktors Lapčenoks, gan Zigmārs Liepiņš un arī Raimonds Pauls to nenoliedz, ka vinš ir Paulu uztaisījis. Citiem vārdiem sakot, visas pirmās plates ir pie Aleksandra ar augstām prasībām, ar maksimāli augstām prasībām, kas bija jāievēro. Ne tikai skaņu ierakstu ziņā, bet, domāju, arī kvalitātes ziņā.”
Arī Aleksandra Grīvas dēls Patriks atzīst, ka tēvs ļoti palīdzējis sasniegt karjeras panākumus, pateicoties viņa stingrībai un augstās kvalitātes latiņai. Lai gan Patriks savu dzīvi nesaista ar mūzikas jomu, kā, piemēram, viņa māsa, viņš atceras bērnību kā ļoti muzikālu. “Mana mūzikas iepazīšana sākās no tā, ka tētis piedāvāja dažādus ierakstus, un skaidrs, ka tie bija pasaules labākie ieraksti, kurus, starp citu, tajā laikā nemaz nevarēja dabūt. Tas nav tā, kā ir šodien – aiziet uz veikalu vai nopirkt, piemēram, kādā digitalajā platformā. Toreiz tas bija pavisam citādi. Bet es dzirdēju labāko rokmūziku, labāko popmūziku, un tas viss radīja tādu priekšstatu, kā ir jāskan, kā tam ir jābūt.”
Aleksandra Grīvas devums mūzikas industrijā godināts ar Latvijas mūzikas ierakstu Balvu par mūža ieguldījumu.
