Iemesli, kādēļ automašīna var negaidīti aizdegtiesm ir dažādi. Taču viens no biežākajiem iemesliem, kādēļ automobilis var uzliesmot, ir cilvēka manuāla iejaukšanās automašīnas sistēmā, vēloties automašīnu uzlabot. Satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis skaidro, kādi var būt iemesli, kādēļ tā var notikt. “Vai nu tas būs īssavienojums, kaut kas nebūs riktīgi ar vadiem, viesbiežāk tā ir kaut kāda pašdarbība. Neveiksmīga, nepareiza instalācija, kur ir neatbilstoši izmantoti releji, pieslēgti pārāk jaudīgi lukturi vai kāds ir mēģinājis uzstādīt super audio sistēmu, drošinātājus nav uzstādījis, vadus nav izvēlējies, tapēc auto ir aizdedzies.”
To, ka automašīnu aizdegšanās ir aktuāla problēma, apstiprina apdrošināšanas kompānijas “Balta” pārstāvis Toms Sadovskis. “Par automašīnām, kuras ir aizdegušās, vidēji mēs saņemam ap divām trīs ziņām nedēļā. Attiecīgi tas ir katra otrā, katra trešā diena. Tas ir biežs rādītājs. Bet, ja mēs sazināmies ar ugunsdzēsējiem, tad no viņiem esmu dzirdējis tēzi, ka reta ir tā diena, kad nebūtu šādu izsakumu. Tā ir aktuāla lieta, aktuāla problēma, kas notiek katru dienu Latvijā. Bet tā ir tāda lieta, par ko iedzīvotāji un automašīnu īpašnieki diez ko bieži nedomā.”
Vēl viens iemesls, kādēļ automašīnas aizdegas, nav jāmeklē nekur tālu. Par to daudz jau ir runāts. Proti, tas ir automašīnu vidējais vecums, ar kādām pārvietojas Latvijas autovadītāji. “Ne visas automašīnas ir tehniski ideālā stāvoklī. Protams, ka ziņas esam saņēmuši par jaunām automašīnām, kas ir degušas, jo tie iemesli, kādēļ auto ir aizdedzies, var būt dažādi,” norāda apdrošinātāju pārstāvis.
Viena no pirmajām lietām, kas liecina, ka ar jūsu automobili var nebūt kaut kas kārtībā, ja instrumentu panelī iedegas kāda no brīdinājuma lampiņām. Šādos gadījumos pēc iespējas drīzāk ir jādodas uz servisu, lai noskaidrotu, kas automašīnai ir par vainu. To nekādā gadījumā nevajag ignorēt vai censties aizlīmēt. Tas ir tas pats, kas, ja, piemēram, cilvēks ir salauzis kāju. Šādos gadījumos mēs dodamies uz slimnīcu pie ārsta, nevis dzeram pretsāpju tabletes, cerot, ka tas palīdzēs.
Ja panelī iedegās kāda no lampiņām, ne visi uzreiz sapratīs, par ko tā signalizē. Oskars Irbītis min dažus piemērus, kur šādos gadījumos varētu slēpties problēma. “Ja, piemēram, auto elektrosistēmā redzam, ka panelī sāk mirgot lampiņas, varbūt akumulators biežāk nosēžas. Varbūt nevar tik viegli iedarbināt auto. Tas liecina par vadu problēmām. Lai auto sāktu degt, tam ir jābūt karstuma avotam. Pārsvarā aizdegšānās notiek no elektroinstalācijas. Atsevišķi gadījumi ir, tas attiecas uz paveciem auto, kuriem ir degvielas noplūde. Bet pirmais būs tipiskā degvielas smaka, kas parādīsies automašīnā.”
Bet kādas automašīnas tad aizdegas visbiežāk? Ar benzīna motoru darbināmas vai ar dīzeļdevielu? Šo jautājumu uzdevu apdrošināšanas kompānijas pārstāvim. Šajā ziņā statistika ir diezgan viennozīmīga. Sadovskis: “Statistikā mums parādās, ka tie ir dīzeļi. Patiesībā 90% gadījumu tie ir dīzeļu markas automašīnas. Taču, ja vērtejam pēc izcelsmes valsts vai ražotāju markas, tamlīdzīgi, tad īpašu topu izveidot nevaram. Bet pēc degvielas veida visbiežāk tie ir dīzeļi. Negribētos teikt, ka dīzeļi ir visbīstamākie, tas ir populārākais degvielas tips Latvijā. Iespējams, arī ar to tas ir saistīts.”
Automašīnu bagāžas nodalījumā ir paredzēta vieta ugunsdzēšamajiem aparātiem. Vēlams arī, lai tie būtu darba kārtībā, ja nu gadījumā kas, tos var izmantot vai ar to palīdzēt kādam, kas ir nonācis nelaimē. Ugunsdzēšamos aparātus turam automašīnā savas drošības dēļ.
Tiesa gan, ja ir noticis ļaunākais un jūsu automobilis ir aizdedzies, vajadzētu ar vēsu prātu izvērtēt, vai jūs ar pašu spēkiem tiksiet galā ar uguns dzēšanu. Pastāv iespēja, labu gribot, panāksiet pretējo efektu – liesmas apvaldīt būs vēl grūtāk.