Ar koka paletēm mūsu valstī var ieceļot bīstami svešzemju kaitīgie organismi, kas var izraisīt pat koku masveida bojāeju, brīdina Valsts augu aizsardzības dienests.
Lai izslēgtu iespēju Latvijā ievest kaitēkļus, kas var radīt būtisku kaitējumu dabai, kā arī pārliecinātos, ka materiāls, kas tiek eksportēts, ir drošs, Valsts augu aizsardzības dienests ieradies kokapstrādes uzņēmumā, lai veiktu koksnes termiskās apstrādes un materiāla marķēšanas pārbaudes. Pārbaudes tiek veiktas ar mobilās lietotnes palīdzību.
“Pārbaudes uzņēmumos, kas izgatavo koksnes iepakojamo materiālu, mēs veicam ne retāk kā divas reizes gadā,” uzsver Valsts augu aizsardzības dienesta vecākā inspektore Līga Zvejniece.
Lai pārliecinātos, ka uzņēmumā veiktie fitosanitārie nosacījumi ir izpildīti, inspektore, veic urbumus termiski apstrādātās paletēs un ņem paraugu, kuru vēlāk laboratorijā pārbauda, vai materiāls nesatur bīstamu augu karantīnas organismu – priežu koksnes nematodi.
Priežu koksnes nematodes pazīme ir zilējums. Un ar neapbruņotu aci nematodi nevar ieraudzīt. Tā ir kā ūdenszīmes tīklojums koksnē. Koks var vienkārši aiziet bojā. Sākumā sāk kalst, bet vēlāk aiziet bojā.
Lai koksne būtu droša, materiāls jāapstrādā 60 grādu temperatūrā vismaz 30 minūtes. “Uz gatavās produkcijas izvietojam zīmogu, kas apliecina, ka mūsu produkcija ir fitosanitāri droša. Cieši sadarbojamies ar mūsu Valsts augu aizsardzības dienestu, sūtot produkciju ārpus Eiropas Savienības uz trešajām valstīm. Katrai kravai ir jānodrošina fitosanitārais sertifikāts,” skaidro SIA “Kronus” kvalitātes direktore Gunita Daine.
Savukārt līdzās uzņēmumam esošajā parkā Valsts augu aizsardzības dienests novietojis slazdus. Tos liek vietās, kur tiek importētas kravas no Ķīnas.
“Esam izlikušas feromonu slazdu lapu kokā, šī konkrēti ir bērza suga, meklējam Āzijas ūsaini. Āzijas ūsainis var ieceļot Latvijā no Ķīnas ar koksnes iepakojamo materiālu. Un vietās, kur tiek saņemtas kravas no Ķīnas, mēs veicam pārbaudes, izvietojot feromonu slazdus, pie kuriem ir piestiprināta speciāla viela, kas pievilina šo kukaini,” stāsta Līga Zvejniece.
Āzijas ūsainis ir līdzīgs Latvijā esošajiem koksngrauzim. To atšķir vien baltie plankumi uz spārniem, kā arī ir krietni lielāks kaitējums, ko tas nodara kokam. Izskreja ir divu centu monētas lielumā, vietējie koksngrauži tik lielas izskrejas neveido.
Cita veida slazdi tiek likti arī vietās, kur tiek importēti oša kokmateriāli. Tie paredzēti ošu smaragdzaļajai krāšņvabolei, kura ir sastopama Sanktpēterburgā, Maskavā, tādēļ slazdi tiek izlikti arī pierobežas zonā.
Slazdu izvietošana un pārbaudes ir Valsts augu aizsardzības dienesta profilaktiskie pasākumi, jo līdz šim minētie kaitēkļi Latvijā nav konstatēti. Tomēr šādi gadījumi ir bijuši Somijā, Vācijā un citās Eiropas Savienības valstīs, tāpēc ir svarīgi veikt drošības pasākumus.
“Ja šāds augu karantīnas organisms ieviešas Latvijā, tiek noteikti stingri fitosanitārie pasākumi. Katram organismam tie ir dažādi, bet pārsvarā simts metru rādiusā tiek iznīcināti visi saimniekaugi ap inficēto koku. Tiek veidota buferzona, tā var būt pat līdz 20 kilometriem, kur tiek noteikti aizliegumi pārvietot gan saimniekaugus, gan koksnes iepakojamo materiālu,” norāda Valsts augu aizsardzības dienesta Fitosanitārās uzraudzības daļas vecākā eksperte Evija Kučinska.
Kā uzsver dienesta ekspertes, arī iedzīvotājiem jābūt modriem un, ja rodas aizdomas par kāda kaitēkļa izplatību, jāsazinās ar dienesta pārstāvjiem, kas veiks nepieciešamās pārbaudes. Ir ārkārtīgi svarīgi nosargāt Latviju no īpaši bīstamajiem augu karantīnas organismiem, tādēļ jau otro gadu Valsts augu aizsardzības dienests iesaistījies Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes augu veselības kampaņā #PlantHealth4Life ar mērķi “Saglabāt augu veselību, aizsargāt dzīvību”.
Augu veselība ir svarīga mūsu planētas labklājībai un katrs, pat vismazākais solis, ko veicam, lai to saglabātu, ir nozīmīgs. Apmeklējiet kampaņas tīmekļvietni un uzziniet, kā jūs varat aizsargāt augu veselību!