Pamatīgu ažiotāžu raisījis jautājums, cik pieejami iedzīvotājiem turpmāk būs redzes pārbaudes pakalpojumi. Pēc likuma optometristi ir ārstniecības personas, kurām jāstrādā tikai oficiāli reģistrētās ārstniecības iestādēs. Tas nozīmē, ka optikas salonos izrakstīt briļļu receptes pēc būtības ir liegts. Veselības ministrijā gan sola, ka risinājums būs, šī pakalpojuma pieejamība nekādā veidā nemazināsies.
Vienā no optikas saloniem Valmierā ReTV norāda, ka jau saņemti vairāku satrauktu iedzīvotāju zvani ar jautājumiem, vai optometriķis šeit turpinās veikt redzes pārbaudes un pakalpojums aizvien būs pieejams. Optikas veikala vadītāja norāda, ka daudziem reģionā dzīvojošajiem šī iespēja ir būtiska, jo rindas pie acu ārsta medicīnas iestādes ir ļoti garas. “Ir liela daļa acu ārstu, kas neizraksta briļļu receptes. Viņi šo darbu nodod optometristiem, nosūta uz vizīti pie optometrista,” saka optikas veikala “Vizionette” vadītāja Māra Priede.
Ikdienā klientu optikas salonā netrūkst. Pēc pieraksta pie sertificēta optometrista cilvēki šeit ierodas ik pa pusstundai. Priede: “Tie ir visu profesiju pārstāvji: šoferi, skolotāji, bērni, ļoti daudz cilvēku. Optometrists ir daudz pieejamāks, kā acu ārsts. Pie optometrista var tikt tajā pašā dienā vai dažu dienu laikā.”
Tieši tāpēc, lai iedzīvotājiem nodrošinātu kvalitatīvu un drošu pakalpojumu, optometristiem jau kopš 2020. gada ir jāreģistrējās kā ārstniecības personām. Taču likums arī nosaka, ka ārstniecības personas drīkst praktizēt tikai oficiāli reģistrētās ārstniecības iestādēs. Kā norāda Latvijas Optometristu un optiķu asociācijā, šeit arī sākas pretrunas, jo optometristi lielākoties praktizē optikas salonos iekārtotos kabinetos, kuri atrodas lielveikalos. “Tas nozīmē, ka optikai būtu jāreģistrējas kā ārstniecības iestādei. Kas, pirmkārt, ir neloģiski, jo optika veic tirdzniecību. Otrs – birokrātiski šķēršļi, kādēļ tas nav izdarīts. Ir tādi unikāli šķēršļi, kas ir unikāli Latvijai, piemēram, ārstniecības iestadei ir jābūt specifiskam būvinspekcijas piešķirtam kodam, ārstniecības iestāžu telpu grupa. Šo kodu telpu īpašnieki vienkārši neļauj reģistrēt, tas ir neizdevīgi telpu īpašniekiem,” saka Latvijas Optometristu un optiķu asociācijas valdes priekšsēdētāja Kristīne Detkova.
Pašlaik Latvijā ir aptuveni 230 optikas veikali, no kuriem tikai 23 ir reģistrējušies kā ārstniecības iestādes. Šo problēmu nozare īpaši aktualizējusi pēc tam, kad Veselības inspekcija aizvadītajā nedēļā liegusi darbību kāda komersanta astoņiem optometrijas kabinetiem. Veselības ministrijā pēc tikšanās ar nozares asociāciju norāda, ka abas puses ir panākušas vienošanos par turpmāk darāmajiem darbiem, lai optometristu pakalpojuma pieejamība un kvalitāte iedzīvotājiem nekādā veidā nepasliktinātos. Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka: “Mērķis nav samazināt pakalpojumu ne kādā veidā. Plāns ir nodalīt pakalpojumus, jo visā optikas veikalā jau ārstniecības pakalpojumi netiek nodrošināti. Tad ir šī struktūrvienība, kas nodrošina šos pakalpojumus, kas būs jāreģistrē kā ārstniecības iestādes vai kā ārstniecības iestādes struktūrvienība, tas kā kurā gadījumā.”
Savukārt Veselības inspekcijā ReTV skaidroja, ka kāda komersanta sniegtie optometrijas pakalpojumi aizvadītajā nedēļā apturēti pēc tam, kad inspekcijā saņēma kāda iedzīvotāja sūdzību par sniegtā pakalpojuma kvalitāti. Veselības inspekcijā arī norāda, kamēr jautājums par optometriķu kabinetu juridisko statusu nebūs oficiāli sakārtots, tikmēr inspekcija speciālas kontroles neveiks, kabinetus, kur sniedz kvalitatīvu pakalpojumu, neslēgs.
