Latvijas mežos galvenais kaitēklis ir egļu astoņzobu mizgrauzis. 97% no visiem kaitēkļu bojājumiem ir tieši šī kukaiņa dēļ. Lai cīnītos ar šo problēmu, līdz šī gada beigām izsludināta egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās situācija mežā.
Valsts meža dienesta eksperts Oskars Zaļkalns rāda, kā izskatās mizgraužu bojātie koki Jēkabpils novadā. Egļu astoņzobu mizgrauzis ir bīstamākais egļu kaitēklis visā Eiropā, un Latvijā sastopami vairāki desmiti šī kukaiņa sugu. Jau pērn valstī bija izsludināta mizgrauža masveida savairošanās situācija mežā, un tā noteikta arī 2025. gadā.
Oskars Zaļkalns – VMD meža un vides aizsardzības daļas vecākais eksperts: “Prasība būs vienkārši tos invadētos kokus atzīmēt. Ciršanas ierobežojumi būs tādi paši kā pagājušajā gadā – no 1. aprīļa līdz 31. augustam. Lapkoku cirst varēs, bet skuju koku ciršana šajā laikā būs ierobežota. Protams, ja egļu audzēs parādīsies mizgrauzis, tad sanitāro vienlaidus izlases cirti neatļaus, jo tās ciršanas atliekas pievilinās vēl jaunas vaboles.”
Tomēr situācija valstī uzlabojas un dinamika ir lejupejoša. Salīdzinot 2023. un 2022. gadu, mizgraužu radītie bojājumi egļu audzēs samazinājušies un svaigi kaltušo egļu daudzums mežā sarucis par 19%.
“Apkarot mēs viņu nevaram nekādos veidos, mēs varam tikai ar dažāda veida saimniecisko darbību ierobežot. Ierobežošana aprobežojas ar svaigi invadētu koku izciršanu un izvākšanu, pēc tam izcirtumos izvietojot feromonu slazdus, ” tā Zaļkalns.
Mizgraužu feromonu slazdu izvietošanu veic Valsts meža dienests, un to izvietošana var notikt pēc dienesta sanitārā atzinuma.
Šie kaitēkļi rada nopietnus finansiālus zaudējumus gan mežu īpašniekiem, gan uzņēmumiem. Piemēram, lielākais pilna cikla mežu apsaimniekošanas uzņēmums Latvijā SIA “PATA” arī saskāries ar mizgraužiem.
Aiva Lapiņa – SIA “PATA” Meža apsaimniekošanas nodaļas vadītāja: “Vislielākais bojājums mums bija Kurzemes pusē, vienlaidus platībā sanāca realizēt tuvu 10 hektāriem Tur mēs nedaudz paši bijām vainīgi, jo nebijām laicīgi pamanījuši. Ļoti liels atbalsts, kuru arī izmantojām mēs konkrēti šajā gadījumā, ir šie te lauku dienesta projekti.”
Lai no šādām situācijām izvairītos un pēc iespējas labāk pasargātu savu mežu, saimniekiem regulāri tas jāapseko. Valsts meža dienesta pārstāvis teic, ka nepieciešams likt lielāku uzsvaru uz tām eglēm, kas ir resnākas par 16 – 20 centimetriem.
Mairis Miežāns, SIA “Egles dēls” valdes priekšsēdētājs: “No meža īpašnieka viedokļa – katram būtu jāskatās, vairāk jāseko līdzi, biežāk aizbraukt paskatīties. Pieaugušu mežu noteikti vairs nevajag audzēt un taupīt, viņš ir paaudzis – jāzāģē nost, bet tagad ir jāskatās, kad to ir pareizi darīt. Koksnes vērtība ir nesalīdzināma svaigi zāģētam vai tad, kad mizgrauzis jau ir izdarījis savu darbu.”
2023. gadā tika veikta egļu audžu apsekošana, novērtējot mizgrauža bojājumus mežā 358 parauglaukumos. Visintensīvākie mizgraužu bojājumi pieaugušās egļu audzēs konstatēti Cēsu, Madonas, Gulbenes un Alūksnes plānošanas reģionos, kuros bojāto pieaugušo egļu īpatsvars pārsniedza 13%.
