Ogres tehnikumā 1. septembrī mācības uzsāka 1260 audzēkņi, no tiem pirmkursnieki bija teju puse. Kā rāda pieredze, visticamāk, ne visi absolvēs skolu. Tehnikumā norāda, ka no 10 līdz 12 procentiem audzēkņu mācību laikā nākas atskaitīt.
Ogres tehnikuma direktores vietniece kvalitātes, attīstības un tālākizglītības jomā Baiba Liepiņa: “Pirmajā kursā šobrīd ir atskaitīti 20 audzēkņi. Tas pamatiemesls ir tas, ka audzēkņi, kad sāk mācīties profesiju, viņi saprot, tā ir īstā izvēle vai nē.”
Ogres tehnikuma direktore Ilze Brante: “Zems iegūto priekšzināšanu līmenis ir arī viens no iemesliem, ka audzēknis nav iemācījies mācīties un saņem jau vairākas nesekmīgās atzīmes vairākos priekšmetos, jūtas slikti, tad jau dodas uz tālmācību, liekas, ka arī tur būs vieglāk.”
Ogres tehnikuma 3. kursa audzēknis Edgars Kuļiņičs: “Audzēkņi ierauga prakses laikā, ka var nopelnīt kaut kādu naudiņu, tāpat vasaras laikā strādājot, ir kāds liels darba piedāvājums vai arī projekts, kurā varētu kaut ko nopelnīt.”
Savukārt, Kandavas Lauksaimniecības tehikumā uzsver, ka jauniešiem, uzsākot mācības tehnikumā, nereti ir maldīgs priekštats par apgūstamo apjomu. “Jo paralēli profesionālajam saturam jāapgūst vispārizglītojošo saturu, bet rezultātus prasa no visiem vienādus, bet jāapgūst divas jomas,” saka Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma direktores vietniece mācību darbā Līva Savčenko.
Arī Kandavas Lauksaimniecības tehnikumā, tāpat kā Ogrē, jūtams absolventu skaita samazinājums. Ogres tehnikuma audzēkņi atzīst, ka mācības prasa lielu piepūli, tomēr motivē izvēlētā profesija. Bet Latgales Industriālajā tehnikumā pauž, ka lai arī te absolventu skaits būtiski pēdējos gados nav mazinājies, tie jaunieši, kuri pamet mācības, dodas darba tirgū. Latgales Industriālā tehnikuma direktore Ināra Ostrovska: “Jaunieši vairāk netiecas nopietni pēc izglītības. Viņi var dabūt kaut kādu darbu bez diplomiem. Šodien jau tāda tendence ir vēl no tiem laikiem, kad visi brauca uz ārzemēm. Ļoti gribas pelnīt, visu pamet projām. Kaut kādas zināšanas jau ir un viņi skrien projām.”
Pēdejo deviņu gadu laikā profesionālās skolas absolvējuši 2300 audzēkņu mazāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Izglītības un zinātnes ministrijā skaidro, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc krītas skolēnu skaits, ir Covid 19 pandēmijas laiks, kad attālinātās mācības skāra ne tikai profesionālās, bet arī visas pārējās skolas. Tādējādi daļai audzēkņu iegūtās zināšanas nebija pietiekamas, lai veiksmīgi absolvētu skolu. Izglītības un zinātnes ministrijas direktora vietniece profesionālās izglītības jomā Ieva Suškeviča: “Tad, kad bija jāatgriežas skolā, tad ne visi bija gatavi atkal atgriezties pie sistemātiskā darba klātienē, arī šis lieliski norāda, ka profesionālo izglītību nav iespējams apgūt attālinātā formā, tas ir apgūstams klātienē.”
Tāpat ministrijā kā vēl vienu no iemesliem skolēnu skaita kritumā min demogrāfiju un pamatskolu absolventu skaita samazināšnos.
