Latviešiem ir teiciens “Mīlestība iet caur vēderu”, un tieši šādā veidā – latviešiem gatavojot ukraiņu boršču un ukraiņiem gatavojot latviešu pīrāgus –, abas tautas izzināja ne tikai nacionālos ēdienus, bet arī dalījās sirsnīgās sarunās.
“Katrai ukraiņu saimniecei izdodas visgaršīgākais borščs!” Ar šādiem ievadvārdiem Ukrainas kopienas koordinatore Anna Berežna iesāka zupas gatavošana meistarklasi, piebilstot, ka borščam nekas daudz nav vajadzīgs, ja vien ir galvenā sastāvdaļa – mīlestība. “Nepieciešams labs garastāvoklis. Un kvalitatīvi produkti – sarkanā biete, labi kartupeļi, labs, svaigs kāposts. Tādi loki, lai asaras sāktu birt, spilgti oranži burkāni.”
Kopienas mērķis ir ar projekta “Kultūras ceļi Latvijā 2” palīdzību pēc iespējas labāk integrēt ukraiņus latviešu sabiedrībā, lai parādītu to, ka latviešiem pašiem jāciena sava valoda, un tā, pēc iespējas dažādos veidos, jāizmanto, parādot ukraiņiem, ka iemācīties valodu ir iespējams, ja vien ir gribasspēks. “Mēs gribam vairāk arī tos pasākumus, lai viņus saliedētu kopā, lai viņi sadraudzējas, lai nav attieksme, ka ukraiņi atsevišķi un latvieši atsevišķi. Es redzu to, ka iet uz labo pusi, ka latviešiem vairs nav tas – ukraiņiem visu, bet mums nekas. Nu jau viņi vairāk sāk iepazīt ukraiņu kultūru, kādi tie ukraiņi ir,” saka
Tatjana Zabarina, Latvijas sarkanā krusta Kurzemes komitejas koordinators.
Uz meistarklasi bija ieradusies arī ukraiņu meitene Polina Horodetska, kura ir ne tikai iemācījusies runāt latviski, bet šobrīd studē Latvijas Universitātē. “Ja godīgi, es pirmo reizi gatavošu latviešu ēdienu – būs interesanti, es domāju. Tā ir mana pirmā pieredze. Manuprāt, ir svarīgi iesaistīties procesā ar citiem cilvēkiem, iepazīties ar citiem un būt sabiedrībā. Tas ir galvenais.”
Latvieši tika aicināti veidot boršču, taču ukraiņi – pīrāgus. Berežna: “Borščs ir mūsu nacionālais ēdiens – katras ukraiņu saimnieces vizītkarte. Bet pīrāgi ir latviešu.”
Zabarina: “Pīrāgi ir mazliet ātrāks process. Jo borščs diez gan ilgu laiku aizņem, tāpēc mēs izvēlējāmies pīrādziņus. Pīrādziņi, manuprāt, katros svētkos ir normāls latviešu ēdiens, kas pārsvarā stāv uz galda visiem. Tāpēc izvēlējāmies speķa pīrādziņus.”
Pasākuma dalībniece Polina Horodetska: “Es domāju, ka pamats visam ēdienam ir kartupeļi, gaļa utt., tas ir latviešu ēdiens galvenokārt.”
Meistarklases organizatori stāsta, ka saliedēt abas tautas ir visai viegli, ir tikai jāmeklē dažādas pieejas, kā to izdarīt – ar virtuvi, dziesmām, dejām, dažādiem kursiem un citiem pasākumiem, jo ar valodu ne vienmēr var saprast galveno domu un vēstījumu. Tatjana Zabarina: “Mums ir ar integrāciju saistībā latviešu valodas kursi, mums ir pulciņi, mums ir mentālā veselība, ar ko nodarbojamies. Cenšamies sniegt pēc iespējas vairāk atbalsta visās jomās, ko vien varam sniegt.”
Šādi ukraiņu kopiena kopā pulcējas un produktīvi pavada laiku jau divus gadus. Arī latvieši cenšas iesaistīties, lai radītu māju sajūtu – visu, kas nepieciešams, lai Ukrainas iedzīvotāji pie mums Latvijā justos labi.