Piepildījusies gadu desmitiem ilgā dobelnieku cerība uz vēsturiskā sporta laukumu atjaunošanu. Pārbūves laikā tika demontēts vecais asfaltbetona segums, tā vietā uzklāts mūsdienīgs sintētiskais klājums. Atjaunotajos multifunkcionālajos laukumos gan sportisti, gan ikviens aktīvais iedzīvotājs varēs spēlēt handbolu, futbolu, basketbolu. Pārmaiņas daļēji piedzīvojusi arī vēsturiskā sporta centra ēka, kurā izveidoti viesnīcas numuriņi sporta nometņu vai sacensību dalībniekiem.
“1980. gadā es beidzu Latvijas Fiziskās kultūras institūtu, un mani te nozīmēja par vieglatlētikas treneri. 1979. gadā te atklāja stadionu. Te bija Lauku sporta spēles, te bija lepni, laukumi bija. Tajā laikā tas bija viens no labākajiem lauku stadioniem,” stāsta fiziskās sagatavotības treneris Jānis Zāgmanis.
Atmiņas par vēsturiskajiem sporta laukumiem ir gandrīz katram dobelniekam, kurš ar sportiskām aktivitātēm bijis draugos, vien laukumu segums gadu gaitā mainījies. Dobeles sporta centra vadītājs Sandris Veršakovs: “Te bija dažādi laukumi. Bija smilšu laukumi, bija arī gumijas segums. Tādas gumijas plātnes saliktas, bija asfalta laukums. Bija arī hokeja laukums. Bija dažādi segumi, bet ne tik mīksti un patīkami.”
Par visaptverošu laukumu rekonstrukciju esot domāts jau gandrīz kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Lielais brīdis ir klāt. Vēl tikai klātesošo sportisks signāls, oficiālā pasākuma atklāšanas lenta tiek pārgriezta. Tūdaļ atjaunotais laukums, uz kura var spēlēt gan handbolu, gan tenisu, gan futbolu un basketbolu, jau tiek iemēģināts.
Atjaunota arī vēsturiskā sporta centra ēka, kas mūsdienās tiekot izmantota kā viesnīca sportistiem un vasaras sporta nometnēm. Lielākais prieks esot par garderobēm un sanitāro mezglu.
Vecajā ēkā izveidotas arī viesnīcas tipa istabiņas, kurās varēs uzņemt 40 sportistus. Ēkas fasāde gan nav atjaunota, jo visam naudas nepieticis arī šoreiz, tāpēc izvēle bijusi par labu iekštelpām. Dobeles novada pašvaldības projektu vadītāja Kristīte Ūdre: “Es pati pašvaldībā strādāju 15 gadus. Ir meklēti dažādi atbalsti gan Eiropā, gan valstij jautāts. Eiropa līdz šim tā pa īstam sportu nav atbalstījusi. Vēl pirms reformas, kad bijām mazais Dobeles novads, tika izstrādāts sporta stadiona būvprojekts trīs kārtās – atbilstoši olimpisko sporta veidu prasībām. Vadība bija lūgusi atbalstu no valsts, tas tika solīts, bet kaut kur tas viss pazuda. Tā mēs lēnu garu esam paši šim projektam ķērušies klāt.”
Pirms diviem gadiem atjaunots vēsturiskais stadions, bet šī ir projekta otrā kārta, kuras izmaksas ir vairāk nekā 1,5 miljoni eiro. Trešais solis ir rast finansējumu gan ēkas nosiltināšanai, gan blakus atjaunotajiem multifunkcionālajiem laukumiem, atjaunot arī slidotavu.
