Dzīvnieku aizsardzības biedrībām līdz gada nogalei jāpieņem lēmums – kļūt par dzīvnieku patversmi vai savu darbību beigt. Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā paredz, ka visām dzīvnieku aizsardzības biedrībām, kas sistemātiski izmitina un aprūpē dzīvniekus, līdz gada beigām jāreģistrējas kā dzīvnieku patversmēm, dzīvnieku turēšanas vieta jāiekārto atbilstoši patversmes prasībām. Kā skaidro Zemkopības ministrijā, izņēmumu nebūšot. Katrai ReTV uzrunātajai biedrībai ir savs stāsts, tomēr ne visas biedrības spēs jaunās prasības izpildīt.Viena no tām biedrība “Felida”, kas par minčiem rūpējoties jau 14 gadus.
Aizkrauklē daudzstāvu nama trešajā stāvā kopmītņu tipa istabiņās jau 14 gadus mitinās minči, kuri atrodas dzīvnieku aizsardzības biedrības “Felida” aprūpē. “Felida” saimnieces zina katra minča stāstu, katram arī iedots vārds. Pašreiz biedrības telpās ir ap trīsdesmit kaķiem, bet citkārt to skaits sasniedzis pat 70, neraugoties uz to, ka gadā vismaz 90 kaķiem tiekot atrastas jaunas mājas
Dzīvnieku aizsardzības biedrības “Felida” valdes locekle Inta Krieva: “Paņemt jau mēs paņemam mazus kaķīšus pēc krāsas, pēc izskata vai sugas, bet, tikko rodas kādas problēmas, vai kaķītis paliek stāvoklī, staigādams ārā vai kas cits, viņu vienkārši izmet uz ielas.”
Biedrības darbībai toreizējā Aizkraukles novada dome piešķīrusī ap 300 kvadrātmetrus lielas telpas, maksājusi arī apkuri, sedzot arī veterinārārsta pakalpojumu apmaksu. Situācija kļuvusi sarežģītāka pēc novadu reformas. Šogad pašvaldība noslēgusi līgumu ar kādu biedrību Ķekavas novadā, kurai ir patversmes statuss Aizkraukles pilsētas un pagasta pārvaldnieks Aigars Zīmelis: “Biedrība “Felida” vairāk vai mazāk apkalpo Aizkraukles pilsētu un pagastu, varbūt vēl kādu no apkārtējiem pagastiem, bet viņi nevarēja visu novada teritoriju aptvert.”
Punktu pielikuši grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz, ka no nākamā gada biedrībām, kas faktiski pilda patversmes funkcijas, jāreģistrējas kā patversmei. Esošajās telpās izveidot patversmi nav iespējams, bet pašvaldība atradusi citu ēku. Tomēr biedrība izsolei nepieteicās, jo tai nepieciešami būtiski remontdarbi, ko vietvara nav gatava apmaksāt, arī biedrība to nevarot. Krieva: “No ziedojumiem, kurus mēs saņemam no cilvēkiem, nevaram izpildīt uzliktās prasības. Ļoti stingras prasības par to, kā izolatoram jāizskatās, cik lielai jābūt kaķu teritorijai, protams, patversmei vajadzīgi arī darbinieki.”
Pašvaldībā lēš, ka ieguldījumi ēkas pielāgošanai patversmes vajadzībām salīdzināmi ar izmaksām visa novada bērnu brīvpusdienām, un tas neesot samērīgi. Turklāt ēkas kapacitāte atbilstot tikai 40 kaķu un desmit suņu uzturēšanai, kas visam novadam tik un tā esot par maz. Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums: “Tur parādījās iespējamās izmaksas ar iekārtošanu un uzturēšanu tuvu pie 100 000 eiro, ņemot vērā saspringto situāciju pašvaldību budžetos, kolēģiem likās, ka tās ir pārāk lielas izmaksas.”
Tagad biedrība meklē jaunas mājas kaķiem, kā arī pabeigšot projektu ar kaķu māju uzstādīšanu pilsētas ielās, savu darbību beigšot. Pašvaldība gan sola rudenī pie šī jautājuma vēlreiz atgriezties.
Ar pāreju uz patversmes statusu viegli neklājas arī citām biedrībām. Biedrības “Vidzemes ķepas” dibinātāja Inga Plaude stāsta, ka viņasprāt, grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā daudzas biedrības nodzīšot pagrīdē. Limbažu novads gan jau esot izbaudījis ārpakalpojuma plusus un mīnusus, tāpēc pašvaldība biedrībai “Vidzemes ķepas” piešķīrusi zemi patversmes būvniecībai. Tagad tiekot meklēts sponsors, lai ar kāda projekta palīdzību to uzbūvētu. “Dzīvnieki tiek aizvesti vairāk kā simts kilometru tālu, gados vecākiem cilvēkiem ir problēmas šos dzīvniekus atgūt. Līdz šim mēs esam palīdzējuši viņus izpirkt un atvest atpakaļ. Tā kā tad patversme būs novadā, ticu, ka pašvaldība slēgs līgumu ar mums.”
Tās biedrības, kur visi kaķi atrodas pagaidu mājās, vēl cerot, ka Zemkopības ministrija pieļaus izņēmumu, tās varēs turpināt strādāt kā līdz šim. Zemkopības ministrija rakstiskā komentārā gan skaidro, ka Saeimā apstiprinātie likuma grozījumi neparedz atkāpes vai izņēmumus. “Likuma grozījumu otrā lasījuma sagatavošanas laikā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstīja Zemkopības ministrijas iesniegto priekšlikumu paredzot regulējumu fizisku un juridisku personu iesaistei klaiņojošu un bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku aprūpē un izmitināšanā dzīvnieku pagaidu turēšanas vietās, tomēr Saeimas 2023. gada 21. decembra plenārsēdē priekšlikums tika noraidīts.”
Dzīvnieku turēšanas vietas kā patversmes jāreģistrē līdz šā gada 31. decembrim, pēc šī termiņa nereģistrētās dzīvnieku turēšanas un aprūpes vietās šādas darbības ir aizliegtas.
