Latvijā nepietrūkst tādu energoresursu kā elektrība, gāze un naftas produkti. Tos ir tehniski iespējams piegādāt visiem lietotājiem nepieciešamajā apjomā, tādēļ energoapgādes sistēma ir droša un funkcionējoša, tajā krīzes nav – tā norāda Ekonomikas ministrija, komentējot Daugavpils pašvaldības lēmumu par enerģētisko krīzi. Kā Daugavpils iedzīvotāji uztvēruši vēsti par krīzes izsludināšanu pašvaldībā?
Vakar vakarā Daugavpils dome nolēma izsludināt enerģētisko krīzi pašvaldībā, lūdzot valdībai ļaut iegādāties dabasgāzi no Inčukalna gāzes krātuvē uzkrātajām valsts stratēģiskajām rezervēm par pirmskrīzes cenām.
Ekonomikas ministrijā norāda, ka pašvaldību tiesības lūgt iegādāties dabasgāzi no Inčukalna gāzes krātuvē uzkrātajām valsts stratēģiskajām rezervēm iestājas brīdī, ja krīze tiek izsludināta sakarā ar dabasgāzes pieejamības un piegāžu trūkumu, taču šāda situācija šobrīd nav. Gāze Latvijas patērētājiem pieejama pietiekamā apjomā. “Vienlaikus iedzīvotāju nonākšana situācijā, kad tie nav spējīgi maksāt par saņemto pakalpojumu, pēc būtības iezīmē sociālā rakstura problēmas, kuras būtu risināmas caur dažādiem sociāla atbalsta instrumentiem tiem iedzīvotājiem, kuriem ir radušās grūtības veikt samaksu par saņemtajiem pakalpojumiem, nevis tikai tāpēc, ka ir augušas cenas par energoresursiem,” norāda ministrijā.
Kamēr vēl tiek kārtotas formalitātes Daugavpilī par krīzes izsludināšanu un lūguma izteikšanu valdībai, tikmēr vietējie iedzīvotāji ir satraukti par nākotni. “Protams, ka ietekmēs. Pensijas pie mums nav ļoti lielas. Protams, ka sitīs pa kabatu. Protams, mēs esam pret. Vajadzēja pakāpeniski, lēnītēm, pa drusciņai, nevis divas, trīs reizes “hop”, uzreiz palielināt, tad - sēdiet badā,” saka Ļuba, daugavpiliete.
“Ja jau par elektrību jāmaksā 10-15 eiro, tagad 30-40 eiro, protams, ka negatīvi attiecos pret to. Vispirms jau valdībai tas jārisina, nevis pašvaldībai, no viņiem maz kas atkarīgs. Briselei. Cilvēkiem tas ir liels mīnuss,” pauž Jurijs, dzīvo Daugavpilī.
“Mani neskars, es esmu spējīga visu apmaksāt. Man nebūs problēmu. Neko neizdarīsi – maksāsim, ko lai dara. Protams, tā ir kritiska situācija, jo ne katrs būs spējīgs apmaksāt šādu summu, arī apkure kļūs dārgāka, kā runā. Dzīvokļa izmaksas patukšos maciņus,” stāsta Sveta, daugavpiliete.
“Mums pensijas mazas, tā kā tieši uz mums tas attieksies visvairāk. Ko lai saka… mēs cietīsim,” saka Jadviga, daugavpiliete.
“Es domāju, tā ir normāla situācija, normāla darba situācija. Ko lai dara? Jāslēdz laikam alternatīvi risinājumi; jāmeklē, kur iegādāties lētāk; jādomā, ar ko labāk kurināt – mazutu, gāzi,” norāda Leonīds, daugavpilietis.
Ministrijās ir bijušas sarunas par izaicinājumiem siltumapgādes nodrošināšanā pašvaldībās ar Latvijas Pašvaldību savienību un Labklājības ministriju, taču pagaidām ir lemts par mājokļa pabalsta paplašināšanu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā jau iepriekš ReTV vēstīja, ka energokrīze var skart vēl daudzas pašvaldības, tam būs jārod risinājums.
