Fiziķu trūkst gan skolās, gan uzņēmumos. Lai mudinātu jauniešus izprast un iemīlēt fiziku un nākotnē kļūt arī par viņu darbiniekiem, uzņēmums “Ignitis Renewables” uzsācis sešu dabaszinātņu lekciju ciklu Tukumā, Bauskā, Kuldīgā un Saldū. Uzņēmēju iniciatīvu atbalsta visas iesaistītās puses, tomēr lekciju cikls nevar aizstāt fizikas stundas un talantīgus skolotājus ikdienā.
Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijā ar simbolisku kuba iedegšanu atklāts dabaszinātņu lekciju cikls “Energy Smart Start”. Uz pirmo nodarbību, kuru vada Jauno Fiziķu skolas dalībnieki, ieradušies vairāki desmiti 8.-12. klašu skolēni no dažādām novada skolām.
Jauniešiem tā ir iespēja atraktīvā veidā no gandrīz vai vienaudžiem uzzināt, kā fizikas likumi darbojas ikdienā. Pirmās nodarbības tēma ir rotācija un kā rotāciju pārvērst enerģijā, bet ciklā ir arī tādas tēmas kā, piemēram, sporta fizika. Jauno Fiziķu skolas vadītāja, Latvijas Universitātes doktorante Agnese Spustaka: “Piemēram, kā kārtslēkšana strādā. Kā saliecas kārts un kāpēc sportists var tos sešus metrus uzlidot. Tas būs tieši tas, ko mēs apskatīsiemies sporta fizikā. Mēs spējam ieinteresēt jauniešus uz inženierijas novirzienu, mēs spējam ievirzīt cilvēkus medicīnā, jo cilvēki saprot, ka var saprast kāpēc lietas notiek. Tad, kad cilvēkiem šķiet interesanti meklēt atbildes, tad arī STEM nozare ir tas ko, cilvēki izvēlas.”
Cilvēkus, kuri izvēlējušies savu nākotni saistīt ar fiziku, gaida daudzi. Arī šī pasākuma organizatori. SIA “Ignitis Renewables” vadītāja Baiba Lāce: “Tādēļ, ka fizika, matemātika, dabaszinības ir pamats, lai tālāk varētu realizēt tos projektus, kurus mēs šobrīd būvējam. Mums ir vajadzīgs ļoti daudz zinošu cilvēku dažādās vecuma grupās. Lai mēs tos iegūtu, mums ir jāpalīdz viņiem rasties.”
To, ka šāda uzņēmēju iniciatīva ir atbalstāma, atzīst gan skola, gan ministrija. Tomēr lekciju cikls nevar aizstāt fizikas stundas. Turklāt, neraugoties uz to, ka noslēgumam tuvojas jau otrais mācību semestris, sludinājumu portālos gan Rīgā, gan citviet Latvijā joprojām ir fizikas skolotāju vakances. Agnese Spustaka: “Principā mums trūkst fiziķu, un, manuprāt, runājot par skolotājiem, mums trūkst skolotāju prestižs.Visi fiziķi, ko mēs sagatavojam, aiziet uz uzņēmumiem, jo tas liekas interesantāk. Es teiktu, ka mums jāceļ skolotāju profesijas prestižs, tad arī aizvien vairāk ies, bet es esmu ļoti priecīga, ka mums Jauno Fiziķu skolas komandā lielākā daļa ir arī skolotāji.”
Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijā fizikas skolotāju paaudžu maiņa esot veiksmīgi atrisināta, lielā mērā pateicoties arī pašvaldībai, kas palīdzot ar dzīvojamo platību. Direktores vietniece Gunda Kupča skaidro, ka skolā ir inženierzinātņu novirziens, un tas vai skolēni iemīlēs fiziku lielā mērā atkarīgs no pedagoga. “Pie mums ir tādi skolotāji, kuri ne tikai dod teorētiskās zināšanas. Viņi dod arī praktiskās zināšanas un ieinteresē skolēnus arī pētniecībā. Ja arī sākumā skolēni nav īsti pārliecināti, ka viņi gribēs to fiziku, tad 12. klases beigās viņiem jau ir skaidrs, ka tā būs fizika vai kāda no inženierzinātnēm.”
Elektrotehnikas un elektrotehnikas rūpniecības asociācijas izveidotajā kartē redzams, ka vairumā skolu fizikas eksāmenu augstākajā līmenī nav kārtojis neviens audzēknis. Tikmēr Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē izskanējusi iniciatīva atteikties no obligātā eksāmena dabaszinātnēs. IZM Valsts sekretāra p.i, Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča: “Lai bērni interesētos par fiziku, patiešām vairāk skolēnu izvēlētos kārtot fizikas eksāmenu, kaut kas ir jādara mums visiem – gan IZM, gan pašvaldībai, gan skolām.”
Pašreiz talantīgākie skolotāji nākot no programmas “Iespējamā misija”. Kā uzsver Juhņēviča, iemīlēt fiziku bērni var tikai skolā. Lekciju cikls “Energy Smart Start” līdz maijam notiks arī Saldū, Kuldīgā un Bauskā. Ja interese būs liela, uzņēmums sola apsvērt iespēju to nākamgad turpināt arī citos novados.
