Par 9. maiju sabiedrībā nav vienprātības. Vieni šo datumu atzīmē kā Eiropas dienu, kurā vērš uzmanību miera un vienotības vērtībām, citi svin PSRS uzvaru pār nacistisko Vāciju Otrajā pasaules karā, kas Latvijai nozīmēja okupāciju un represijas. Šogad 9. maijs likumā noteikts kā Ukrainas piemiņas diena.
Vairākās pilsētās Latvijā ReTV uzrunāto cilvēku uzskati par 9. maiju ir dažādi. Daļa cilvēku arī neslēpj, ka šis datums viņiem ir vienaldzīgs, taču citi saka, ka nozīme šim datumam parādījusies tikai šodien – domās pieminot Ukrainas varoņus, cietušos un bojāgājušos karā. “Tā ir sēru diena. Pieminam varonīgos Ukrainas brīvības cīnītājus. Domāju, ka arī nākotnē šādi šī diena tiks atzīmēta,” saka Andris, talsinieks.
Jaunpilietis Raivo: “Cik šobrīd saprotams, tā tiek veidota kā piemiņas diena ukraiņiem. Domāju, tas iezīmēsies gadus uz priekšu. Atstāt to kā Eiropas dienu. Tā varētu arī palikt. Šodien esam ļoti saliedēti, pirms tam tas bija grūti pamanāms. Pamazām vienojamies.”
Vaicājot par jau gadiem asāk apspriesto šai dienai piešķirto nozīmi ikgadējām ceremonijām pie padomju režīma slavinošiem pieminekļiem, viedokļi ir daudz tiešāki – šādu svinēšanu un pulcēšanos, kāda tā ik gadu ir bijusi Rīgā, Daugavpilī vai Rēzeknē, vajadzēja aizliegt jau sen. “Es strādāju vienā 9. maijā. Ienāca tante un pateica – lūk, vismaz vienu reizi gadā latvieši vergo mums. Mēs esam pret to, mēs esam latvieši. Protams, puse, kas tur iet, tāpat nezina, ko tas atzīmē,” uzsver Rūdis, limbažnieks.
“Uzskatu, ka mūsu valsts ir atbildīga par to, ka nav laicīgi šos objektus likvidējusi,” norāda Artūrs, rēzeknietis.
Valmieriete Inta: “Tā ir cilvēku pašu izvēle. Tie, kuri šausmīgi gribēs, tāpat atradīs iespēju protestēt visam, ka viņiem neļauj darīt to, ko grib. Neesam bijuši nekad tajās rindās.”
“Es domāju, ka nākotnē vajadzētu atstāt to, kā ir. Tad jau katrs izvēlēsies, kā atzīmēs, kuru no visām dienām atzīmēs,” atzīst talsiniece Elīza.
