Pašā Baltkrievijas pierobežā – Skrudulienas pagastā – meža vidū ir kāda ēka – Ilgas muiža, kuru tagad zina daudzviet pasaulē. Tajā atrodas Baltijā lielākā vaboļu kolekcija, kā arī tā ir viena no modernākajām mācību bāzēm.
“Mēs esam vietā, kur sākas Latvija, jo no robežas te ir tikai 400 metru. Latvija sākas ar tādu skaistu, akadēmisku centru, Daugavpils Universitātes studiju un pētniecības centru šeit, “Ilgās”, kur šeit pilī ir mūsu vaboļu pētīšanas centrs, tepat blakus otrā ēkā ir meža biodaudzveidības pētījumu centrs,” ar šo mācību bāzi iepazīstina Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis.
Šī muižas ēka pašā Baltkrievijas pierobežā savulaik kalpojusi kā medību pils, bet tagad to pazīst daudzviet pasaulē, jo te pēc vērienīgiem renovācijas darbiem ir viena no modernākajām studiju bāzēm Austrumeiropā. Pateicoties Eiropas Savienības Erasmus programmai, Daugavpils Universitātes Studiju un pētniecības centram izveidojusies cieša sadarbība ar Filipīnām. “Ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar vienu no Filipīnu universitātēm, Mindanao Universitāti, viss sākās ļoti vienkārši, viena filipīniešu bioloģijas studente man uzrakstīja e-pastu, ka viņa interesējas par vabolēm, mēs sākām sadarboties. Filipīnās vaboļu pētnieku ir ļoti, ļoti maz, var teikt, ka nav vispār, tad sākās kopīgs Erasmus projekts, mēs braucām uz Filipīnām, filipīnieši brauca pie mums, tāpēc tagad “Ilgām” Filipīnās, Mindanao Universitātē, ir pēc mūsu parauga ierīkots dvīņu centrs, vaboļu pētīšanas centrs.”
Tā ir ne tikai studentu apmaiņa, bet arī Latvijas pētnieku un zinātnieku ekspedīcijas šajā eksotiskajā zemē. “Tieši mana grupa pēta Filipīnu vaboles, jo, pēc zinātnieku aplēsēm, Filipīnās ir tikai puse atklāta un aprakstīta, Daugavpils grupa ir viena no lielākajām, kas pēta Filipīnu vaboles. Filipīnās nenormāli izcērt mežus. Tas svarīgākais ir panākt kaut kādu aizsardzību arī caur vabolēm, lai džungļus pasargātu, jo ātrāk un vairāk mēs aprakstīsim šīs sugas, iespējams, ātrāk varēs izdomāt, kā viņas aizsargāt.”
Arvīds Barševskis ir aizrautīgs vaboļu pētnieks un atklājis ne vienu vien jaunu vaboļu sugu. “Piemēram, vienu vaboli tālajās Filipīnās es nosaucu Doliops Daugavpils – par godu Daugavpilij.”
“Ilgās” glabājas arī apjomīga vaboļu kolekcija. “Renovējot šo ēku, mūsu pašu kolēģi izdomāja tādu projektu, ka kolekciju vajadzētu glabāt klimata kamerā. Kāpēc muzejos smird naftalīns? Tāpēc, ka kolekcijas grauž kaitēkļi, bet šeit ir iekšā septiņi grādi, tad tur vienkārši kaitēkļu nevar būt, nav aktīvi, jo kukaiņi ir aktīvi kaut kur pie 10 grādiem, tāpēc iztiekam bez indēm. Pēc mūsu aplēsēm, mums ir Baltijā lielākā vaboļu kolekcija.”
Studiju un pētniecības centrs “Ilgas” iekārtots tā, lai studenti un pētnieki te varētu gan ērti strādāt, gan arī tepat nakšņot. Un arī tobrīd, kad viesojamies, te norit darbs. “Ēka ir pilnībā pielāgota ilgākai dzīvošanai, šeit notiek prakses biologiem, ekologiem, sākumskolas skolotājiem, šeit notiek konferences, nometnes,” stāsta Daugavpils Universitātes laborante Marina Janovska. “Arī mums pašiem patīk braukt uz šejieni, jo tu atbrauc uz šejieni un esi kā savā valstībā, neviens tevi netraucē, tu vari mierīgi nodarboties ar zinātni.”
“Par Eiropas Savienības līdzekļiem mēs esam renovējuši ēku, sapirkuši supermodernu aprīkojumu, tik modernu, ka pat britu dabas muzejs, kas ir viens no lielākajiem pasaulē, pat no viņiem mums nāk paraudziņi analīzei,” Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis atzinīgi vērtē atbalstu, kāds ir gūts no Eiropas Savienības, lai izveidotu šo centru. Ar šo atbalstu iegādāts arī rentgena mikrotomogrāfs. “Ar šo aparātu var skatīties vaboli pilnīgi visu pa slāņiem, visu iekšējo uzbūvi, tāds aparāts vaboļu pētīšanai ir vienīgais Eiropā. Kā tas viss būtu attīstījies, ja nebūtu visas tās iespējas, kas ir pateicoties projektiem, mēs arī diezgan daudz rakstām projektus arī kopumā, ne tikai par infrastruktūru, ja nebūtu šo projektu, kas zina, kā attīstītos, bet tas ir tas pluss, ko mēs kā zinātnieki esam saņēmuši, pateicoties Eiropas finansējumam, uz šo centru brauc arī zinātnieki no citām valstīm, tā kā tas ir arī ieguldījums Eiropas zinātnes attīstībā.”
