Labklājības ministrija sākusi informatīvo kampaņu “Dāvā bērniem mīlošu ģimeni!”, lai mudinātu pieteikties jaunas audžuģimenes, jo to ļoti trūkst. Šīs kampaņas laikā vairākās vietās Latvijā ārpusģimenes aprūpes atbalsta centros varēs iepazīties, kā kļūt par audžuģimeni. Valmieras SOS bērnu ciematu vienā no ēkām darbojas atbalsta centrs „AIRI vecākiem”, kura darbības virziens ir arī audžuģimeņu piesaiste.
Šajā gadā mūsu Valmieras centram ir pienākušas klāt trīs audžu ģimenes, tātad praktiski visa gada periodā trīs audžu ģimenes, bet mēs, kā centrs, saņemam katru dienu vēstules no bāriņtiesām par to, ka bērniņam vajadzīga ir šī ģimene, – par esošo situāciju stāsta atbalsta centra „AIRI vecākiem” vadītāja Sanita Strazdiņa.
Zanda un Ints Kļaviņi ir viena no Valmieras novada audžu ģimenēm, šobrīd viņu aprūpē ir četri audžubērni. Kļaviņu ģimene vērtē, ka iespējams viens no iemesliem, kāpēc cilvēki neuzņemas šo darbu, ir ļoti lielā atbildība.
“Katrs nevar būt audžu ģimene, to es varu viennozīmīgi pateikt, jo tev ir jābūt tādam sirds stāvoklim, ka tu vari pieņemt svešu bērnu, ja tā nav, tad tur tālāk nav pat ko domāt, jo viņi atnāk ļoti dažādi, tur vajag mīlestību, pacietību, lai tu varētu sniegt labāko, tas ir pirmais un, protams, tas ir arī kaut kāds upuris, tas nav tā, ka tu aizej no astoņiem līdz pieciem darbā un aizej mājās. Otrs, iespējams, varētu būt arī naudas jautājums, tas arī ir būtisks faktors, jo tomēr, tu nes pilnu atbildību gan par veselības stāvokli, gan izglītību, par pilnīgi visu, par drošību, es uzskatu, ka viņam ir jābūt labāk apmaksātam šim audžuģimeņu darbam,” – par to, ar ko nākas rēķināties, uzņemoties audžuģimenes saistības, savās pārdomās dalās Zanda Kļaviņa, arī viņas dzīvesbiedrs Ints Kļaviņš vērtē, ka finansējumam ir būtiska nozīme. Tas finansējums, viņš ir palicis to iepriekšējo gadu līmenī, pat samazinājies, bet cenas jau ir krietni izmainījušās.
Valsts atbalsts audžuģimenēm ir par audžuģimenes pienākumu pildīšanu un tie ir 170 eiro mēnesī par vienu bērnu, plus 50 par otro un tad vēl par trešo, savukārt pašvaldības maksā par bērna uzturēšanu, par visu, kas ir nepieciešams bērna uzturēšanas nodrošināšanai un šis atbalsts dažādās pašvaldībās ir atšķirīgs, valsts noteiktais minimums ir 250 eiro mēnesī, bet ir pašvaldības, kuras maksā arī pāri 500 mēnesī.
Jārēķinās arī, ka lielākoties bērni, kuri tiek izņemti no ģimenes, ir auguši nelabvēlīgā vidē.
Lielākoties bērni, kas pie mums atnāk, mēs sākam viņus mācīt no pašiem pamatiem, pavisam elementāras lietas – sēdēt pie galda, ēst, ir bērni, kas vienkārši nepazīst pat elementārus produktus, skābu krējumu, kas zina tikai maizi, roltonus, čipšus, ir bērni, kam ir trūcis un kas staigā, meklē ēdienu, kur tu redzi, ka viņš ir pieradis iet pa virtuvi un meklēt ēdienu, ka viņš nezina, kas ir normālas ēdienreizes, – stāsta Zanda Kļaviņa.
Bet kā rosināt ģimenes uzņemties šo darbu? Un kas tajā dod arī gandarījumu?
“Es domāju, ka tas ir arī par sabiedrības apziņu, ka tie ir mūsu bērni! Latvijas bērni un šobrīd tas demogrāfiskais stāvoklis tāds ir kāds ir, bet caur audžu ģimenēm mēs varam uzlabot to bērniņu stāvokli, kas mums ir Latvijā, ka tu ar savu dzīvi, ar savu piemēru vari izdarīt kaut ko labu,” – savs vērtējums par to, kāpēc ir svarīgi uzņemties šo atbildību, ir Intam Kļaviņam.
“Kas mani iedvesmo un dod spēku to darīt tālāk, ir tas, kā tie bērni mainās, kāds viņš atnāca un kāds viņš aiziet, kad viņam iedod pozitīvu vidi, kā viņš atplaukst, kā izmainās visā, sāk runāt, smieties, – bet vislielākais gandarījums, kā stāsta Zanda un Ints, ir redzēt sava darba rezultātu.” – Redzēt to, ka tu ar savu dzīvi, savu piemēru vari izdarīt kaut ko labu.
“Ir vērts aizdomāties par to, ko vispār nozīmē patriotisms, ko es varu dot savai valstij, Latvijai, man liekas, ka kļūt par audžuģimeni, vai adoptētāju bērnam, kuram šīs mājas ir nepieciešamas, ir tāds labs apliecinājums šim te patriotismam,” – vērtē atbalsta centra „AIRI vecākiem” vadītāja Sanita Strazdiņa
Tātad, ja ir vēlme uzņemties šo atbildību, jāpiesakās sava novada bāriņtiesā, vai atbalsta centrā „AIRI vecākiem”.
