Valmieras muzejā norisinājās jau desmitā konference “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi”. Šis pasākums veicina jauno vēsturnieku profesionālo izaugsmi un starptautisko sadarbību, pulcējot dalībniekus no dažādām valstīm. Konferencē piedalījās arī kultūras un mākslas jomas pārstāvji, kuri prezentēja savus pētījumus, dalījās jaunākajos atklājumos un aktīvi iesaistījās diskusijās. Valmieras muzeja Krājuma nodaļas vadītājs, konferences idejas autors Alberts Rokpelnis: “Desmit gadu laikā konference ir augusi vienmērīgi. Pirmos piecus gadus tā norisinājās tikai latviešu valodā. Pēc tam sākās iekšējas diskusijas par nepieciešamību paplašināties. Tika pieņemts lēmums sadarboties ar Tartu Universitāti, Viļņu, Klaipēdu un sazināties ar speciālistiem, vaicājot, vai arī studenti no citām valstīm vēlētos piedalīties. Protams, katru gadu kāds atbrauca, un tas vienmēr bija ļoti patīkami. Kopš 2020. gada konference tiek rīkota ne tikai latviešu, bet arī angļu valodā.” Latvijas Universitātes humanitāro zinātņu fakultātes vēstures un arheoloģijas nodaļas pētnieks, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes eksperts Mārcis Kalniņš: “Tā ir lieliska iespēja studentiem vai nesenajiem absolventiem vēsturniekiem, kuri plāno turpināt savas akadēmiskās gaitas vai jau uzsākuši profesionālo darbību. Konference kalpo kā viena no pirmajām iespējām uzstāties publiski, prezentēt sevi un savus pētījumus, kā arī saņemt jautājumus un komentārus gan no citiem jauniem vēsturniekiem, gan no nozares profesionāļiem.”
Gadu gaitā daudzi konferences dalībnieki ir kļuvuši par doktora grāda ieguvējiem, augstu novērtējot organizatoru sniegto atbalstu ceļā uz pētnieka karjeru. Mārcis Kalniņš, daloties savā pieredzē: “Pirms 10 gadiem es pats sāku kā jaunais vēsturnieks un pamazām izaugu līdz brīdim, kad kļuvu par pieredzējušu pētnieku un ekspertu, kurš arī vada citus. Manā gadījumā es šobrīd strādāju ar studentiem universitātēs un vadu bakalaura darbus. Šī pieredze ļauj pašam redzēt, kā ir izaugt no studenta līdz pasniedzējam un pieredzējušam vēsturniekam, kurš publicējas starptautiski un vairs nebaidās uzstāties publikas priekšā. Ar laiku uztraukums par uzstāšanos izzūd, un rodas pārliecība tribīnes priekšā.”
Jāatzīmē, ka šāda veida konferences citviet Latvijā vai nu nenotiek, vai arī tiek rīkotas tikai augstskolās, kas ierobežo piekļuvi plašākai auditorijai. Tāpēc Valmieras muzejs ik gadu piedāvā šo iespēju. “Valmiera ir labs krustpunkts vēsturiskajā Baltijā. Pirms desmit gadiem šī iniciatīva nāca no Valmieras muzeja darbiniekiem, jo tajā laikā mēs bijām tikko absolvējuši vēstures fakultāti. Domājām, ka vajadzētu izveidot vietu, kur jaunie vēsturnieki var tikties un dalīties ar saviem pētījumiem par dažādām tēmām. Sākot no arheoloģijas un senākajiem laikiem līdz pat mūsdienām, piemēram, Latvijas pievienošanās NATO un tamlīdzīgi. Tāpēc arī studenti šo vietu redz par interesantu, kur var piedalīties un gūt jaunu pieredzi,” stāsta Alberts Rokpelnis.
Lai gan katrai universitātei ir savas studentu konferences, šajā gadījumā īpašs uzsvars tiek likts uz dažādu universitāšu pārstāvju iesaisti, veicinot plašāku sadarbību un pieredzes apmaiņu. Rokpelnis: “Mums nav nekādu ierobežojumu – galvenais kritērijs ir, lai tēmas būtu saistītas ar vēsturi. Konferencē piedalās arī Baltijas valstu studenti, tādējādi paplašinot diskusiju loku, pievēršoties Baltijas vēstures kontekstam. Dažkārt piedalās arī studenti no tālākām valstīm. Piemēram, šogad pievienojās pārstāvis no Francijas augstskolas, kas ienesa jaunas perspektīvas un paplašināja tematisko loku ar zināmu eksotikas pieskaņu.”
Turklāt pēc katras konferences top rakstu krājums, kas drukātā veidā ir pieejams Valmieras Integrētajā bibliotēkā, Valmieras muzeja lasītavā un Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, bet e-grāmatas formātā – brīvpieejā Latvijas Universitātes repozitorijā un Valmieras muzeja tīmekļvietnē.
