Jāņu galdā alus ir katra latvieša goda lieta. Kā izrādās, šis dzēriens pie mums ir godāts jau kopš ļoti seniem laikiem. Ne tikai svētku reizēs. Savukārt rūpnieciski alus ražošana Latvijā aizsākusies ap19. gadu simteni. Miestiņa ražošanas vēsturi Latvijā rūpīgi izpētījis ilggadējs “Cēsu alus” direktors Kārlis Tomsons, ar viņu arī tikāmies.
Alus latviešu kultūra ir pazīstams jau daudzus gadu simteņus. Pētot tā attīstību, ilggadējs “Cēsu alus” direktors un vēstures entuziasts Kārlis Tomsons atklājis, ka jau pirms aptuveni 2000 gadiem cilvēki, kas bija apmetušies uz dzīvi tagadējās Latvijas teritorijā, no graudiem un maizes pamanījās iegūt šo dzērienu. “Kā tad senatnē cilvēki prata, ēda maizīti vai tā samirka lietū, tad tai veidojās kāda cita konsistence. Ēdot rodas kādas citādākas sajūtas. Tā pamazām attīstījās alus ražošana.”
Tiesa gan – pirmie ieraksti dokumentos par alus darīšanu Latvijas teritorijā atrodami, pamazām attīstoties rakstībai. “Pirmie dokumenti parādījās 13. gadu simtenī, Rīgā, Daugavgrīvas pusē, tālāk arī citās pilīs. Ir apliecinoši dokumenti, ka alus darītavas ir bijušas Lielvārdē, šeit, Cēsu pilī, ir 15. gadu simtenī 1451. gada dokumentos ir fiksēts, ka vajadzīgs raksturot, kā iet ar alus darīšanu, jo toreiz krustneši uzskaitīja savu vēsturi. Alu jau Latvijā dzēra visādos svētkos, kāzās, bērēs, vienagla kur. Saulgriežu svētkos, Līgo svētkos, Mārtiņos, arī Ziemassvētkos lietoja alu mājās. Alus bija kļuvis par tradicionālo dzērienu visos pasākumos latviešu ģimenēs.”
Un tā ar Kārļa Tomsona iniciatīvu vēl tālajos padomju gados izpētīts, ka pirmā alus darītava Latvijas teritorijā ir fiksēta tieši Cēsu pils teritorijā, tālajā 1590. gadā. Vēlāk gan tā pārcelta ārpus pils mūriem, līdz 1878. gadā grāfs fon Zīvers uzceļ jaunu rūpnieciski ražojošu alus darītavu. “Tā šeit strādā līdz pat 2001. gadam. 2001. gadā jau uzcēla ceturto alus darītavu, pateicoties “Olvi” kompānijai, kura iegādājās mūsu akciju sabiedrību.”
Ieskatu senajā alus darīšanas vēsturi un to, kā attīstījusies alus rūpnieciskā ražošana Latvijā, Tomsons teju kā apkopojus grāmatā. Tas ir viens no viņa mūža veikumiem, jo teju visi darba gadi aizritējuši, strādājot alus darītavās.
No 1985. gadā Tomsons strādājis uzņēmumā “Aldaris”, bijis tā direktors, kā arī ražošanas vadītājs. Taču līdz ar Latvijas neatkarību atgriezies Cēsīs un Cēsu alū. “Mēs uzsākām procesu, lai privatizētu uzņēmumu, privatizācijā iesaistījās visi 111 esošie un arī bijušie darbinieki. Tā mēs 1995. gadā nodibinājām akciju sabiedrība “Cēsu alus”.”
Toreiz tas šķita teju kā sapnis – pašiem savs alus ražošanas uzņēmums. Atmiņā vēl palikuši Cēsu ielās tolaik rīkotie un plaši apmeklētie alus svētki, taču latviešu rokās kapitāla uzņēmuma attīstībai nebija. Taču Kārlim izdevās atrast somu investoru, ar kura atbalstu alus ražošanu Cēsīs aizvien turpinās un rūpnīca sekmīgi attīstās. Aldaris novēl, lai arī citas alus darītas ražošanu pilnveido šeit pat Latvijā. “Gribu novēlēt Tērvetes alus darītavai, Užavas alus darītavai neapstāties un meklēt savas attīstības iespējas, augt, konkurēt, tā ir vajadzīga lieta. Rīgā jau vairs neviena lielražotāja vairs nav.”
Foto: Freepik; ilustratīvs