Kā apsaimniekot sev piederošo īpašumu, ja tā lielākā daļa atrodas dabas liegumā? Sava pieredze šajā jomā ir Gulbenes novada Litenes pagasta saimniekam Jurijam Prokofjevam, kurš saimnieko Sitas-Pededzes dabas lieguma teritorijā un ir izveidojis gan briežu dārzu, gan arī audzē gaļas liellopus, reizē izkopjot dabīgās pļavas un bioloģiski vērtīgu zālāju.
“Tā ir “Natura 2000” teritorija un īpaši izsargājama dabas teritorija, ar ļoti daudziem vērtīgiem zālājiem, gan putniem, vabolēm, biotopiem, bet šo teritoriju ir ļoti liels izaicinājums apsaimniekot. Ja mēs tā paskatāmies, tad vasarā te paveras smuks skats, nopļauts, noganīts, bet mums var gadīties arī tā, ka citās saimniecībās sāk pļaut sienu, tad mēs makšķerējam zivis.”
Un runa ir par palieņu applūšanu, kas reizēm notiek pat vairakkārt, bet par šiem izaicinājumiem Jurijs Prokofjevs daudz nesūdzas, jo atzīst, ka tagad viņa īpašumā ir neatsverama vērtība – dabīgās pļavas, bioloģiskie zālāji, kas, protams, nav nācis bez smaga darba. Sākums bija briežu dārzs, bet, domājot, kā aizaugušās pļavas pārvērst atkal vērtīgos zālājos, gādāti arī gaļas liellopi. “Ja lopi ganās, tad pakāpeniski zālāju nogana un spēlē būtisku lomu atjaunot zālājus, viņi pārnēsā sēklas, atļauj zālājam nodzīvot savu vasaras dzīvi. Pirms 25 gadiem šai milzīgajai pļavai divas trešdaļas bija aizaugušas ar krūmiem. Pirmajos gados, kad es sāku apsaimniekot, tad, meklējot traktoristu un jautājot, kur tu esi, viņš saka – nezinu, pļauju kaut kur mežā. Kad mēs sākām saimniekot, tad te bija pamests viss, aizaudzis, tad nāca pirmais Eiropas Savienības “Life” projekts Latvijā par palienu pļavu atjaunošanu. Mēs veiksmīgi startējām, esam atjaunojuši pāris simtu hektāru pļavu. Ja pirms 30 gadiem kāds teiktu, ka te varēs braukt ar mašīnu vai staigāt ar čībiņām kājās, teiktu, ka viņš ir nenormāls, ka tas nav iespējams, bet, piedaloties vairākos “Life” projektos, esam to paveikuši ar Eiropas Savienības finansējumu.”
Ar Eiropas Savienības atbalstu gādā tehnika un gaļas liellopi, kas tad arī ir galvenie palīgi, lai veidotos dabīgās pļavas un vērtīgie zālāji. “Latvijā dabīgo pļavu no kopējās Latvijas teritorijas ir palikušas zem viena procenta – 0,7; labā stāvoklī, ko var saukt par labo pļavu, tikai 0,2-0,3 procenti, tad es varu lepoties un pateikt, ka man ir bagātība, kur vienā kvadrātmetrā mēs varam saskaitīt no 30-40 dažādu zālāju šķirnes. Saimniecībā ir realizēti un vēl realizācijas procesā ir seši “Life” projekti, kas ir vienīgais Latvijā. Teritorijas milzīgas, teritorijas lielas. Visa tā nauda, ko mēs iegūstam no Eiropas Savienības “Life” programmas, visa tiek ieguldīta šeit, šis finansējums paliek šeit Latvijas pļavās, Latvijas zemē.”
Tagad ar Eiropas Savienības atbalstu ir iecere jaunam, projektam, proti, kā pārstrādāt to nopļauto zāli, kas vairs neder sienam. “Putnu direktīva nosaka vēlo pļaušanu, tas ir jūlija mēnesis, kad zāle praktiski sāk zaudēt savas uzturvielas. liellopiem tas siens praktiski nav lietojams, ir tikai kā pakaiši. Tāpēc radās ideja šo zāli pārstrādāt augstvērtīgākā produktā. Viens no beidzamajiem projektiem, ko mēs realizējam – mēģināsim no biomasas ražot granulas, kuras izmantosim pakaišiem liellopu ziemas novietnēs, tālāk no šiem pakaišiem tiks iegūts biohumuss, mēs mēģināsim atgriezt augsnē organiskās vielas tur, kur tās augsnes ir nabadzīgākas.”
Lai dalītos ar savu pieredzi un popularizētu dabas vērtības, otro gadu Jurijs sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu rīko Pļavas garšas dienu Sitas un Pededzes palienē, kad kopā ar ekspertiem var iepazīt palieņu pļavas, uzzināt, kā norit saimniekošana. “Piedaloties tajos projektos, ikdienā kontaktējoties ar ekspertiem, esam sapratuši, ka mums ir kaut kas vērtīgs. Mēs gribējām to pastāstīt un parādīt cilvēkiem, kas tas ir – dzīvot pēc dabas likumiem, dzīvot dabā. Dabas fonds mums nāca ar finansiālo atbalstu, palīdzēja organizēt šo pasākumu, pasākums ir bezmaksas. Mēs gribam, lai cilvēki, aizbraucot no šejienes, aizved kaut ko savā sirdī, kaut kādu mazu daļiņu no mūsu saimniecības, kas ir pļava, ar ko tā ir vērtīga, kāpēc mums ir vajadzīga. Man dzīvē paveicies dzīvot tādā vidē, saimniekot, kur tā vērtība nav nosakāma naudas izteiksmē, tas ir kaut kas vairāk.”
Uz Pļavas garšas dienām palieņu pļavās Jurijs aicinās arī nākamo vasaru, jo, kā viņš uzsver, – tas, ko daru, ir vērtība jau, pirmkārt, sabiedrībai un dabai.
