Kaut kā maldīgi liela autobraucēju daļa ir pārliecināta, ka problēmas auto braukšanai var radīt tikai ziema, kas nāk ar sniegu, salu, slideniem ceļiem un iznīkušiem akumulatoriem. Tas, protams, tā arī ir, ja neskaita, ka arī citi gadalaiki spēj radīt gana daudz problēmu. Tajā skaitā nenoliedzami arī rudens, kurš tūdaļ pat klauvēs pie mūsu automobiļu radiatora restes!
Rudenī galvenā problēma lielam vairumam automobiļu ir aizsvīduši logi. Tautā smej, ka tas no grādīgo dzērienu lietošanas, taču negribas ticēt, ka katru gadu ar septembra pirmajām dienām vismaz trešdaļa autobraucēju pie stūres sēžas kunga prātā. Protams, neesam bez grēka, taču ne jau tādā apjomā!
Pie visa vainīgs mitrums. Vispirms jau lietus, kas ir neatņemama rudens sastāvdaļa. Otrkārt gaisa temperatūras svārstības, kas beigu galā pēc visiem fizikas likumiem rada kondensātu – tātad mitrumu.
Abos gadījumos tas ir ne tikai kaitinoši, bet arī bīstami, jo laba redzamība ir satiksmes drošības ķīla. Līdzīgi, kā ziemā ar leduspuķēm vējstiklā, arī ar miglas pārklātiem logiem rudenī nav nekāda braukšana.
Bieži vien autovadītājs parastais cenšas izlīdzēties ar lupatiņu, salveti, dvieli vai vecu zeķi. Uz īsu brīdi, protams, tas spēj līdzēt, taču rezultāts ir visai apšaubāms. Pirmkārt jau drīz vien stikli aizsvīdīs no jauna. Otrkārt ar lupatu noslaucīts mitrs stikls izskatās maigi izsakoties neciešami.
Skaidrs kā diena, ka pie vainas nav stikli, bet automobiļa tehniskais stāvoklis, tādēļ problēma jāmeklē tur. Ja konkrētāk, tad automobiļa ventilācijas sistēmā. Un varianti te varētu būt daudz un dikti.
Sāksim ar pašu vienkāršāko – gaisa cirkulācijas plūsmu. Dažam labam automobilim ar to ir gaužām bēdīgi. Garajos gados gaisa plūsmas caurules aizaugušas ar visādiem labumiem, kas gluži vienkārši nespēj nodrošināt pienācīgu gaisa caurlaidību.
Tik pat iespējams, ka ventilācijas motors noguris vai pilnībā atteicies darboties un vienīgās gaisa vēsmas ir tās, kas iesprūk no gaisa radītā virpuļa auto purngalā. Lai atbrīvotu stiklus no mitruma ar to būs krietni par maz.
Ne mazāk izplatīta problēma ir ventilācijas sistēmas labirintu klapes. Jaunākiem automobiļiem tās darbina elektriski motoriņi, bet autobūves veterāniem mehāniskas sviras – parasti trosītes. Kā vienas, tā otras tehnoloģijas nav mūžīgas un gaisa plūsma var netikt novirzīta tur, kur tai pieklātos – uz stikliem. Tajā pat laikā, piemēram, kājas teju vai plīvo vējā.
Par salona gaisa filtru runāts ir daudz un dikti, taču tik un tā daudzi par šādu ekstru savā automobilī piemirst. Putekļu, smilšu un visādas drazas piedzīti, šie filtri ir gaisa necaurlaidīgi un atkal jau vēja pūsma līdz stikliem nenonāk. Vai arī nonāk neredzamas miglas veidolā, ja filtrs ir ne tikai aizaudzis, bet arī piemircis! Tad logi svīdīs vēl dūšīgāk, ko pavadīs ne tā patīkamākā smaka.
Ko varam darīt lietas labā, ja jau pašā rudens sākumā pamanām mirdzošas ūdens lāsītes uz auto stikliem? Patiesībā varam darīt diezgan daudz!
Speciālisti iesaka iesākumā šādu versiju – nepieciešams pilnībā atgriezt vaļā ventilatoru, kā arī pārliecināties, ka gaisa plūsma tiek novirzīta uz priekšējo stiklu. Sākumā nepieciešams uzstādīt zemu temperatūru, pretējā gadījumā var veidoties vēl lielāks kondensāts. Ventilatora radītais gaiss tāpat būs siltāks par vējstikla temperatūru, kas palīdzēs pēc iespējas ātrāk vējstiklu nožāvēt. Kad ilgāku laiku ventilators būs jau darbojies, varēs paaugstināt temperatūru.
Ja automašīnā ir kondicionieris vai automātiskā klimata kontrole, tad nepieciešams to ieslēgt. Ar kondicioniera palīdzību mitrais gaiss ātrāk tiks izvadīts laukā no automašīnas salona. Vēl jo vairāk – kondicionēts gaiss ir sauss un tas neradīs jaunus svīšanas riskus.
Pats pēdējais variants, ko vērts izmēģināt – logu atvēršana. Šo darbību ieteicams veikt tajās automašīnas, kurās nav klimata kontroles. Atverot logus, iespējams ātrāk nožāvēt stiklus. Te gan prātīgi, ja ārā līst lietus jo tad šis variants varētu radīt vēl lielākas problēmas.
Viens no efektīgākajiem risinājumiem ir doties pie meistara un ļaut veikt pilnu ventilēšanas sistēmas diagnostiku. Tad noteikti atklāsies svīšanas iemesls un būs iespēja to novērst. Vai arī neradīsies, ja automobilis nesen iegādāts un tas izrādījies cietis kādos no šā gada daudzajiem Eiropas plūdiem. Tad varam ar šo problēmu cīnīties ilgi un dikti, ja vien nav iespēja automobili turēt uz nakti sausā garāžā un žāvēt salonu ar tam paredzētiem un drošiem sildelementiem. Dažs labs nozares speciālists gan pesimistiski uzskata, ka “slīkoni” izžāvēt tā, lai tas nerada kondensātu pie nelielas temperatūras maiņas nav iespējams.
Vēl viens no sāpīgiem problēmas iemesliem ir aizaugušas drenāžas atveres, kas meklējamas gan automobiļa grīdā, gan durvīs, bagāžnieka vākā un citviet. Tad mitrums sasūcas auto polsterējumā un sakrājas durvīs. Šajā gadījumā nelīdzēs nekas cits, kā vien drenāžas atjaunošana un auto izžāvēšana. Runā, ka “aizaugušās” durvīs var uzkrāties līdz piecpadsmit litriem ūdens. Un durvis parasti automobilim ir četras!
Ja nu tomēr iemeslu atklāt nav izdevies vai arī nav bijusi vēlme to atklāt, tad ir kāds slepanais ierocis!
Uzņēmuma “Autoduals” vadītājs Edgars Zaķis raidījumam “Autodroms” zina stāstīt, ka dabā eksistē mitruma absorbējošie spilveni. Ja atceramies, tad mazas paciņas šāda preperāta varam atrast kurpju kastēs un citās precēs, ko iegādājamies veikalā. Spilveni ir pildīti tieši ar tādu pat materiālu un kilogramu smagais spilvens spēj uzsūkt līdz pat puslitram mitruma.
Lai pēc izmantošanas šāds absorbents atkal atgieztos kaujas datavībā, to uz nakti var uzlikt mājās uz radiatora vai arī saulainā dienā kaut kur siltumā. Teiksim uz palodzes.
Nekādā gadījumā mitruma sūklis nav uzskatāms kā problēmas novēršana, jo mitrums automobilī no tā nepārstās rasties. Taču kādu brīdi šādi var izlīdzēties, lai neradītu bīstamību sev un apkārtējiem.
Pie viena ventilācijas sistēmu meistari iesaka neķetries pie tautas līdzekļiem – nesmērēt stiklu ar sīpolu, nekaisīt uz paneļa rupjo sāli un neizlikt visās vietās bērnu autiņbiksītes. Visticamāk šādi mēs varam visu sabojāt vēl vairāk!