Tukuma novadā uz Lapmežciema un Bigauņciema robežas gandrīz pirms divdesmit gadiem izveidota Kupskalnu dabas taka, kas gar Siliņupi aizved līdz jūrai. Nedēļas nogalē taka pārtapa par Drosmes taku tiem, kuri nebaidoties no vēja gribēja iepazīties ar jūru naktī.
Koka dēļu taku šoreiz izgaismo gaismas performances, kas cieši savijas ar vēja aukām un pasākuma muzikālo pavadījumu, radot gan mazliet baisu, gan maģisku noskaņu.
Uzzināt, kas naktī notiek jūrā vēlējās daudzi. Kuplā skaitā sanākušas arī ģimenes ar bērniem, kurus nebaida ne vējš, ne tumsa, un arī ne jūra, kas pasākuma vakarā bija gandrīz vārda tiešā nozīmē ”izkāpusi krastā.”
Lapmežciemnieki kam ar jūru saistīts mūžs teic, ka šī nebūt neesot pirmā reize vēlā vakara stundā pie jūras. Atšķirība starp jūru dienā un jūru naktī esot ne tikai šoreiz, kad par to parūpējies radošu cilvēku kolektīvs.
Kā ReTV stāsta pasākuma organizatore, mērķis bijis ne vien atvilināt uz jūru vēlā vakara stundā arī tos, kas citkārt to nedarītu, bet arī parādīt, ka halovīns nav vienīgais veids kā radīt neparastas un asas izjūtas.
Kristīne Starte, Lapmežciema tautas nama direktore: “Tā ir arī, var teikt, kā mākslas taka, bet vairāk tā ir tāda nostaļģija atklāt nezināmo, atbildēt uz jautājumiem, kas notiek naktī jūrā. Visiem tie halovīni. Viss par un ap halovīniem. Šausmas, asinis un tā, tāpēc mēs izdomājām kāpēc cilvēkam dot bailes, bet zinām, ka cilvēkiem patīk tas nezināmais. Tad mēs izdomājām, ka nē darām tā- kas notiek naktī jūrā.”
Vēja šalkām atdzīvināt koku zarus palīdzēja arī dejotājas, kas piešķīra emocijas un radīja noslēpumainību, bet uz izeju ceļš veda caur pārdomu mežu.
Kristīne Starte: “Šodien ir tā kņada, tāds nemieriņš notiek, bet pēc tam ejot cauri pārdomu mežam uz izeju, ir daudz un dažādu filozofisku jautājumu. Piemēram, vai tev jūra ir bijusi līdz ceļiem? Vai tev jūra ir miers?”
Uz šiem jautājumiem nav pareizu vai nepareizu atbilžu, jo tos katrs sev uzdod pats.
“Šeit daba parāda, ka tā var būt gan mierīga, gan trauksmaina, un, ka šeit rodas tie interesantie jautājumi un tās atbildes. Tā kā es domāju, ka turpinājums būs.”
