Pēc Valmieras teātra ēkas atjaunošanas katru pirmizrādi var dēvēt kā simbolisku teātra atklāšanu, svinot tā atgriešanos mājvietā. Valmieras teātra Jaunajā jeb black box zālē pirmo pirmizrādi piedzīvo iestudējums “Tuvāk” – britu dramaturga Patrika Mārbera luga Toma Treiņa režijā. Stāsts par četriem cilvēkiem, kurus vieno kaislības, mīlestība un nodevība. Lai arī luga sarakstīta tālajā 1997. gadā, tā joprojām runā par aktuālām tēmām un mūsdienu attiecību izaicinājumiem, ko izrādē atspoguļo aktieri Aksels Aizkalns, Anna Nele Āboliņa, Ieva Estere Barkāne un Rihards Jakovels.
“Tas ir interesanti, ka Tev vienmēr ir izvēle, kurā brīdī esi patiess, kurā brīdī izvēlies kaut ko noklusēt, lai saglabātu to, kas ir ļoti labi. Man liekas, ka tas ir ļoti interesanti, ka cilvēki būvē fasādes, aizsargmehānismus, lai netaptu sāpināti. Ļoti svarīgi ir tas, kur ir patiesība un meli. Nu, es neticu, ka ir tāds cilvēks, kurš ir 100% atklāts otram cilvēkam un stāsta pilnīgi visu, kas viņa prātā ienāk,” pauž režisors Toms Treinis.
Savstarpējo attiecību līkločus iestudējumā mij fotogrāfe, nekrologu rakstītājs, kaildejotāja un ārsts. Izrādes varoņi cenšas veidot attiecības un tuvoties viens otram, tomēr, veikto izvēļu dēļ, tiek atsviesti savas vientulības jūgā. Aktieri Aksels Aizkalns un Rihards Jakovels par izrādi stāsta: “Tas arī ir izrādes un lugas mērķis – likt paskatīties no malas, kā cilvēki dzīvo. Un dzīve vienkārši notiek. Viņa vienkārši plūst un tevi ierauj. Tu esi izvēles priekšā un viss. Tad sper soli, kādu izvēlies, pēc tam samierinies ar to, ar ko būs jācīnās.”
Valmieras teātra Jaunā zāle aprīkota ar mūsdienīgām tehnoloģijām, kas izmantotas arī šajā izrādē – gaismu saspēle, video projekcijas un ik detaļa scenogrāfijā paspilgtina izrādē risināto notikumu ainas. Par izrādes tapšanu režisors norāda: “Radīt šeit darbu no nulles bija gana izaicinoši. Es to salīdzinu ar tādu sajūtu, kad tu ieej svaigā virtuvē, tur viss ir skaisti, bet nav tavas mīļās krūzītes, tur nav kaut kas ieskrāpēts. Kaut kā šī telpa jāpiepilda ar enerģiju. Tas bija tas izaicinājums, ar ko mēs pēdējo nedēļu nodarbojāmies, mēs konstanti, precīzi mēģinājām piepildīt šo telpu ar zināmu enerģiju, lai tajā brīdī, kad ienāk skatītāji, tas gaiss jau ir mazliet biezs. Tas nav viegli, tāpēc gribu teikt lielu paldies aktieriem, jo viņi bija ļoti mērķtiecīgi, turējās, bija pacietīgi, viņi gāja šo ceļu un izveidoja brīnišķīgus aktierdarbus, manuprāt.”
