Pagājušā gada rudenī Rīgā ar zīmi ”Patvertne” tika marķēta pirmā ēka Latvijā, bet šodien zaļā plāksnīte, kas norāda par patvēruma vietu tika pielikta pirmajai ēkai Ķekavas novadā, kurā, tāpat kā vairums patvēruma vietu, uzturēties var vien dažas stundas. Lai uzlabotu patvertņu stāvokli visā Latvijā nepieciešami gandrīz 100 miljoni eiro, ko šogad plānots iegūt no Eiropas fondiem. Ķekavas novada budžetā civilajai aizsardzībai un drošībai šogad tikšot plānoti vismaz piecdesmit tūkstoši eiro.
Pagājušā gadā tika apsekotas valsts un pašvaldību iestādes, kuras nepieciešamības gadījumā varētu izmantot kā patvertnes.
Rihards Kozlovskis, Iekšlietu ministrs( JV): “Kopumā aptuveni 2000 ēku, kas ir daļēji atbilstošas. Šīs ēkas tiks apzīmētas ar zīmēm – vieta kur var patverties. Tas ir pirmais uzdevums ko mēs varam izdarīt bez nopietna papildus finansējuma. Līdz ar to mēs sadalījām divās daļās regulējumu- viens ko mēs varam izdarīt uz nākotni, un otrs ko mēs varam izdarīt šodien bez finansējuma un maksimāli ātri.”
Pirmā patvertnes zīme tika uzstādīta Rīgā pagājušā gada rudenī, bet šodien pirmā zaļā uzlīme tika piestiprināta Ķekavas novada Baldonē. Lai gan Baldones patvertnē tehnisku iemeslu dēļ nevarējām iekļūt, tā tāpat kā Rīgas un daudzas esot paredzēta patvērumam uz dažām stundām līdz beidzas gaisa trauksme.
Viktorija Baire, Ķekavas novada domes priekšsēdētāja(JV):“Šī ir tā trešā kategorija kurā var patverties.
Cik daudz cilvēku tajā var patverties?
Tas ir atkarīgs no patvertnes. Šeit? Viss korpuss varbūt nevar patverties, bet zināms daudzums var. Pagājušajā gadā tika apsekotas vairāk nekā simts vietas, no kurām divdesmit piecas atzītas par pilnībā vai daļēji atbilstošām. Šī ir viena no šīm divdesmit piecām vietām.”
Lai uzlabotu patvertņu stāvokli un paaugstinātu kategoriju visā Latvijā esot nepieciešami ap 100 miljoniem eiro. Tā iekšlietu ministrs norādījis pagājušā gada pavasarī, sakot, ka nauda jāmeklē Eiropas fondos.
Rihards Kozlovskis: “Valdība gatavo programmu, kas būs no Eiropas fondiem. Proti no diviem avotiem pašlaik tas ir. Visticamāk Norvēģijas finanšu instruments. Otrs būs ERAF fondu pārdale. Tas notiks šajā gadā, faktiski jau tuvākajā laikā.”
Baldones vidusskolas desmitklasnieki ne vien apgūst aizsardzības mācību, bet arī seko līdz ģeopolitiskajai situācijai pasaulē, un stāsta, ka nejustos bezpalīdzīgi arī tad, ja debesis virs galvas vairs nebūtu tik mierīgas.
Gabriels, Baldones vidusskolas audzēknis: “Es noteikti zinu, kas jādara un jūtos drošs par sevi. Es pats nolēmu doties uz jaunsardzi, jo man interesē militārā nozare un pašam pasargāt sevi. Es īsti nezinu citas vietas Baldonē, kur stundā ”x” varētu patverties, bet skola noteikti varētu būt viena no tām.”
Savukārt desmitās klases audzinātāja teic, ka steigtos uz dzimto pusi pie vecākiem.
Vineta Fogele, Baldones vidusskolas. direktores vietniece, 10. klases audzinātāja: “Nu īsti, par visiem 100% es nezinu ko darīt. 72 h soma man nav sakrāmēta. Mana puse ir Bauskas novada Misa, un es zinu, ka zem mājām ir patvertnes. Tur joprojām dzīvo mani vecāki, un tad es varbūt izmantotu šīs iespējas.”
Pēc iekšlietu ministra teiktā, noskaidrot tuvāko patvēruma vietu ”x” stundā varēšot aplikācijā 112, kurā jau februārī būšot ievietota karte ar visām apzīmētajām patvertnēm. Cerība esot arī, ka jau martā pirmos testus beidzot varēs veikt arī šūnu apraide, kas vienlaikus var apziņot visus mobilo telefonu lietotājus.
