Hostu audzēšana traukos piedāvā lieliskas iespējas šos daudzgadīgos augus izcelt gan mājas interjerā, gan terasē, ļaujot vieglāk pielāgot to augšanas apstākļus un izveidot dažādas zaļās kompozīcijas. Hostu kolekcionāre Aleksandra Kalna dalījās ar savām zināšanām par hostu kopšanu un visām rūpēm, kas saistītas ar audzēšanu dažādos traukos. Galvenie principi, kas jāzina, stādot hostas vai jebkuras citas kompozīcijas traukos, ietver trīs dažādu augstumu izmantošanu.
“Lai iegūtu sabalansētu kompozīciju, izvēlamies vienu lielāku augu, vidējo augu, kas aizpilda tukšumu, augu, kas vijas uz leju. Tā mēs radām daudzveidīgu izskatu. Protams, var spēlēties ar krāsām, gan ar hostu, heihēru un citu augu, var pievienot arī viengadīgu augu, kas visu savieno un papildina.”
Izvēloties trauku hostu stādīšanai, jānodrošina, lai tas būtu pietiekami dziļš un plats, nodrošinot augiem nepieciešamo vietu sakņu sistēmas attīstībai. “Dekoratīvie podi ir pieejami dažādos materiālos. Ir dabas materiāli. Piemēram, māls, izskatās skaisti un dabiski, taču tie ātri iztvaiko ūdeni, tāpēc augus jālaista biežāk. Turklāt – māla podi ir diezgan smagi, ziemā jāuzglabā zem jumta, lai izvairītos no pārmērīga mitruma, kas var kaitēt podiem. Plastmasas podi ir vieglāki un vienkāršāk kopjami, bet saules staros tie var izbalēt, Man personīgi nepatīk to lētais izskats. Tomēr tos var izmantot kā iekšējos podus, pērkot augus un iestādot tos citos podos. Metāla podi ir arī iespēja; tie var būt vieglāki, taču materiāli tajā… Piemēram, cinks no dabas cieš un rūsē, bet iedod savu rozinīti. Pašlaik veikalos ir pieejami arī keramikas podi, kuriem ir pievienoti kompozītu materiāli, piemēram, stiklašķiedra. Šie materiāli padara podus daudz izturīgākus pret laikapstākļiem.”
Hostas ir vieglāk audzēt podos, taču tās jāmēslo biežāk nekā tās, kas aug dobēs. “Augi, kas tiek audzēti podos, es pat teiktu, ir stiprāki un lielāki. Salīdzinot to pašu augu, ja tas tiek audzēts dobē, redzams, ka tas ir veselīgāks. Savukārt, ja runājam par kaitēkļiem, situācija var būt pretēja; lielākoties podos parasti nav gliemežu, kas var bojāt hostu lapas un sabojāt izskatu. Tomēr hostām nepatīk stāvēt visu laiku mitrumā. Ja tās audzē podos, ir jāuzmanās, lai nepārlieku laistītu, lai izvairītos no pārmērīga mitruma, bet augi jālaista regulāri, lai saglabātu veselību.
Jāņem vērā, ka hostu lapas bieži piesaista gliemežus, tādēļ nepieciešama papildu uzmanība un aizsardzība, lai saglabātu augu skaistumu un veselību. “Es parasti vakaros aizeju un pārbaudu podus, nolasu gliemežus, ja tos redzu. Podos ir vieglāk kontrolēt šos kaitēkļus. Turklāt, kā iesaka citi audzētāji ārzemēs, var izmantot stipru ķiploku ūdeni, vienkārši aplaistot hostas. Manuprāt, šī metode vislabāk darbojas sākumposmā, kad vēl ir kailgliemežu oliņas, pirms tās izplatās uz vēlākām sezonām.”
Lai ikviens prastu audzēt hostas ne tikai traukos, bet arī dobēs, uzzinātu par tām vēl vairāk, hostu dienā Jaunrūjās norisinājās arī Gunas Rukšānes grāmatas “Hostas” prezentācija. “Mums ir grāmatas par rozēm, lilijām, peonijām, bet mums nebija nevienas grāmatas par tādu brīnišķīgu kultūru kā hostas. Hostas ir lielisks risinājums, lai aizpildītu tukšas vietas dārzā. Kad hosta izaug, tās apakšā var iestādīt pavasara puķītes, tādējādi iegūsi jauku kaktiņu pat tad, ja neesi īpaši aizrautīgs dārzkopis. Šī ir dokumentāla grāmata, kas nav ļoti zinātniska, bet tomēr satur noderīgu informāciju. Tā ir domāta cilvēkiem, kas vēlas iegādāties hostas. Grāmata ļauj izpētīt hostu vēsturi un iegūt visus nepieciešamās zināšanas,” saka grāmatas autore Guna Rukšāne.
Nepilnās 100 lappusēs Guna sniedz plašu ieskatu hostu pasaulē, atklājot visu par to audzēšanu, klasifikāciju, šķirnēm, nosaukumiem, krāsām, ziediem un smaržām.