2018. gada 30. maijā Rīgā tika nogalināts cilvēks, kurš plašākai sabiedrībai nebija zināms. Vēlāk izrādījās, ka tas bija maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus. Slepkavību pasūtīja un atbalstīja Latvijas pilsoņi Mihails Uļmans un Aleksandrs Babenko. Par slepkavu tika izraudzīts Krievijas pilsonis Viktors Krivošejs, kurš uz “darbiem” mēdz ierasties Latvijā. Turklāt Krivošejs jau pirms tam bija izcietis 15 gadu cietumsodu par kāda uzņēmēja slepkavību.
Šonedēļ tiesa pasludināja saīsināto spriedumu lietā. Krivošejam mūža ieslodzījums, kā to prasīja prokurors. Tikmēr Babenko un Uļmanam 15 gadi. Maigākais sods, kāds pienākas par nodarīto. Starp citu, Babenko un Uļmans, lai gan ir Latvijas pilsoņi, latviski nesaprot, tādēļ tiesas sēžu laikā viņiem nācās nodrošināt tulkojumu uz krievu valodu. Bez tam Babenko aktīvi mēģināja simulēt veselības problēmas, tādējādi cenšoties iegūt laiku. Mārtiņa Bunkus brālis Kristaps uzskata, ka šajā lietā nekas nav nejaušība. “Šīs trijotnes starpā ir kaut kāda hierarhija. Man gribētos teikt, ka augstākajā punktā atrodas tieši apsūdzētais Uļmans, kas ir apsūdzēts par slepkavības pasūtīšanu. Arī visa procesa gaitā tieši viņš ir bijis tas, kurš it kā vismazāk ir slimojis. Centies radīt priekšzīmīgu priekšstatu. Savukārt pārējā loma, visticamāk, tika uzticēta viņa pakļautajiem, proti, Babenko, kurš uzcītīgi slimoja un daudzkārt, dažādos veidos. Savukārt Krivošejs – viņam ir antiņa loma, kuram jāblaustās, jālamājas, jākavē process, jācenšas tikt izraidītam no tiesas zāles.”
Interesanti ir arī Viktora Krivošeja manevri. Nesaņemot visu samaksāto naudu par noziegumu, viņš devās pie Mārtiņa slepkavības organizētāja Genādija Vaļagina, lai atgūtu vēl nesamaksāto. Bet… Lai gan Vaļagins no pasūtītājiem bija saņēmis pilnu summu, Krivošejam viņš samaksāja tikai daļu no tā, aizbildinoties, ka Krivošejam ir jābūt pateicīgam, ka vispār kaut ir saņēmis.
Atgādinājumam – Bunkus slepkavība bija jau plānota 2016. gada septembrī, taču tad izpildītāju Krivošeju pievīla Vaļagina iemīļotā “Agram” sistēmas triecienšautene. Lūk, tādēļ arī Vaļagins izpildītājiem samaksāja mazāk, aizbildinoties, ka pasūtītāji nav apmierināti ar to, ka plāns neizdevās jau 2016. gadā. Tie, kas pazina Vaļaginu, zināja teikt, ka tieši tāds bija viņa darba stils. Kādam neizmaksāt visu prasīto, tautas valodā runājot, – kādu “uzmest”.
Pēc tikšanās ar Vaļaginu Krivošejs, atgriežoties Maskavā, secināja, ka tiek izsekots. Tādēļ viņš uzrakstīja atzīšanos gan papīra formā, gan audio formā, gatavojoties, ka viņu pašu “novāks no trases”. Par šo atzīšanos Viktors Krivošejs stāstija nopratināšanā policijā. Kā jau piedienas labākajiem kriminālstāstiem, daļa no šī nopratināšanas protokola ir nopludināti un joprojām ir brīvi pieejami kādā Krievijas mājaslapā.
Krivošejs pat piekrita ar policiju sadarboties un piedalījas eksperimentā, kura laikā devās pie Babenko ar lūgumu samaksāt. Arī neliela daļa no šī eksperimenta audio veidā ir atrodama mājaslapā – turpat, kur nopratināšanas protokols.
2022. gada pavasarī tika nogalināts Genādijs Vaļagins (Bunkus slepkavības organizators), pēc tam Krivošejs mainīja liecību, apgalvojot, ka šajā lietā nav iesaistīts. Kristaps Bunkus: “Liecību mainīšana nav nekas jauns. Šādu sarežģītu un vienkāršu procesu pirmstiesas izmeklēšanas gaitā. Ļoti labi, ka prokuratūra ir spējusi pievienot pierādījumus, ka Krivošeja uzvedība un darbības bija identiskas jau iepriekšējā procesā, kur viņš tika notiesāts 1997. gadā par uzņēmēja Vetera slepkavību Jelgavā. Tās ir tādas taktiskas viltīgas darbības, ko apsūdzētie veic. Tas ir viņu izejas plāns, viņu mēģinājums izvairīties no atbildības.”
Pēc jau minētā policijas eksperimenta nebija šaubu, ka vainīga ir trijotne: Babenko, Uļmans, Krivošejs. Visi trīs tika apcietināti. Taču izmeklēšanas tiesnese Anastasija Pasjuga sev vien zināmu iemeslu dēļ lēma Krievijas pilsoni Krivošeju no cietuma atbrīvot. Bunkus: “Par laimi, jāatzīst, ka policija un prokuratūra bija gatavojusies un spējīga reaģēt uz neizskaidrojamo un dīvaino izmeklēšanas tiesneses Pasjugas lēmumu atbrīvot Krivošeju. Grūti iedomāties, ja policija un prokuratūra nebūtu bijusi savos uzdevumu augstumos, vai mēs šodien vispār varētu runāt par sprieduma pasludināšanu. ”
Šovasar Valsts policija informēja, ka tā ir novērsusi mēģinājumu nogalināt kādu Valsts policijas amatpersonu. Vēlāk noskaidrojās, ka šī persona ir Romāns Jašins. Valsts policijas Kriminālpolicijas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks. Iepriekš ieņēmis Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieka un 1.nodaļas priekšnieka amatu. Arī viņam ir bijusi loma maksātnespējas administratora Bunkus slepkavības atklāšanā.
Ak, jā, maza nianse. Jašina slepkavības plānošanā bija iesaistīta persona ar uzvārdu Babenko. Nē, tas nebija Aleksandrs Babenko, bet gan viņa dēls Artjoms. No tā var secināt, ka ābols no ābeles tālu nekrīt. “Acīmredzot tās ir kaut kādas ģimenes iestrādes vai uzvedības modeļi, kuri pa šiem 30 gadiem nav tikuši izskausti no Latvijas. Tas ir nožēlojami, ka kaut kas tāds ir iespējams. Tas vēlreiz parāda, cik sarežģīti un bīstami ir amatpersonām pildīt savus darba pienākumus. To pašu darīja mans brālis – godprātīgi pildīja savus pienākumus. Par to samaksāja ar dzīvību. Šo atriebības kāri mēs varam redzēt. Tā nebija tikai slepkavība, bet tas bija arī slepkavības mēģinājums 2016. gadā, ko neizdevās novest līdz galam. Uzskatu, ka tas parāda šo indivīdu darbības metodes, kā viņi risina jautājumus. Tas ir kaut kas neiedomājams,” saka Kristaps Bunkus.
Nav noslēpums, ka šajā procesā apsūdzēto atbalstītāji ar dažādiem veidiem ir centušies ietekmēt, iebiedēt lieciniekus. Bunku: “Ir liecinieki, kuriem ir piemērota procesuālā aizsardzība. Tādu nepiemēro tāpat vien vai tapēc, ka kādam nebūtu ko darīt. Tādu piemēro, ja pastāv reāli riski dzīvībai. Acīmredzot tādi ir pastāvējuši. Par mums skaidrs, ka tā ir lieta, par kuru esam domājuši. Apzināmies, ka provokācijas vai riski var pastāvēt. Personīgi, tiešā veidā neesmu saskāries ar draudiem. Par pārējiem ģimenes locekļiem nevarēšu teikt. Cik zināms, nekas uzskatāmi svarīgs nav bijis, par ko vērsties tiesībsargājošās iestādēs. Pašā procesa sākumā bija epizodes ar sekošanām. Kas tās veica un kādā nolūkā – nezinām. Vērsāmies tolaik policijā, tas bija pāris dienas pēc slepkavības. ”
Galvenais jautājums – vai mūsdienās policja Latvijā spēj atrisināt sarežģītas lietas? Kristaps Bunkus uzskata, ka spējas ir kļuvušas lielākas. Tas skaidrojams arī ar izmaiņām policijas vadībā. “Uzskatu, ka policijas spējas atklāt sarežģītus noziegumus ir viennozīmīgi stiprinājušās, kopš ir sākusies tāda kā reorganizācija un ģenerāltīrīšana policijā ar esošā policijas priekšnieka Ruka kunga stāšanos amatā, kur viens no pirmajiem darbiem bija aizrotēt Sozinovu. Tas uzskatāmi parāda un šīs lietas novešana līdz apsūdzības uzrādīšanai, tiesai, līdz spriedumam, tas vieš cerību, ka attīrīšanās tiesībsargājošās iestādēs turpināsies un policija, kā ir parādījusi spēj un spēs atrisināt šāda līmeņa lietas. Tas būs nozīmīgs signāls noziedzīgajai pasaulei – šādus noziegumus nemēģināt pastrādāt –, jo viņi tiks saukti pie atbildības. ”
Bet ko tad no visa šī stāsta mēs varam mācīties kā sabiedrība? Kristaps Bunkus: “Sabiedrībai ir jācenšās domāt kritiski. Ir jāatbalsta neatkarīga, objektīva žurnālistika, kas mūsdienu komunikācijas laikā ir sarežģīti. Visus sociālos tīklus vai atsevišķus indivīdus, kas mēģina sēt šaubas, dezinformāciju, citā veidā graut ticību gan valsts iestādēm, tiesībsargājošām amatpersonām. Ir jādomā kritiski. Ir jābūt iecietīgam un atbildīgam sabiedrības loceklim. Ja saskaras ar noziedzību, par to vajag informēt. Tāds, kā esmu centies būt es. Ceru, ka šī traģēdija palīdzēs kļūt drošākai un gūt pārliecību, ka var uzticēties tiesībsargājošo iestāžu darbam. Bet vēl tās ceļš ir ejams.”
Pavisam drīz jau Mārtiņdiena. Daļēji varam uzskatīt, ka piespriestais cietumsods Uļmanam, Babenko un Krivošejam ir neliels sveiciens Mārtiņam svētkos, kurus viņš diemžēl nekad vairs nesvinēs kopā ar tuviniekiem.
Foto: Zane Bitere/LETA