Vienu dobes galu vēl krāšņo rudens ziedi, bet otrā jau tiek stādītas sīplopuķes, kuru ziedi priecēs pavasarī. Lai Kuldīgas vecpilsētā atjaunotu senās tradīcijas, iedzīvotāji aicināti savus dārziņus mājas priekšā vai pagalmā veidot vēsturiskajā stilistikā. Viens dārza piemērs jau izveidots pie Kuldīgas restaurācijas centra, bet nu atbalsts rasts trīs privātu dārziņu veidošanai. Pavasarī iecerēts tos apvienot vienotā maršrutā, lai ikvienam interesentam radītu prieku un rosinātu arī citus iesaistīties.
Kuldīdznieci Sandru Janmeiju sastopam pie tulpju stādīšanas. Viņa ir viena no to puķu dārzu īpašniecēm vecpilsētā, kura piekritusi sava lolojuma iekļaušanai maršrutā. Šo dārziņu viņa kopj septiņus gadus. Kad vēl dzīvojusi laukos, bijis pat 500 gladiolu, arī daudz dāliju. Sandra priecājas, ka ar dārznieka padomu, ziedu stādījumi kļūs vēl krāšņāki. Jau šobrīd sezonas laikā tūristi bieži vien piestājot, lai te fotografētos. “Man ļoti patīk ziedi, bet man nepatīk, kā saka, vāzei pašai. Man patīk, ka zied dārzā. Es iznāku un priecājos.”
Pārmaiņas piedzīvos arī Valdas Briekmanes dārziņš, tas ir tieši pie viņas dzīvokļa logiem, mantots no tantes. “Kā tāda vizītkarte. Ir turpinājums, tālāk bišķiņ pielabot, vīriešu rokas, restauratoru rokas redzējums. Un, jāsaka, arī dārzniecei tas redzējums. Es biju aizrāvusies ar spraudeņu saspraušanu, bija sabiezinātā puķu dobe. Tā savu vērtību tikai vēl iegūs.”
Šobrīd pie Kuldīgas restaurācijas centra ir izveidots viens tradicionālā dārza piemērs, kādā stilistikā kuldīdznieki tos iekopa 19. un 20. gadsimtā. Tie bija neatņemi vecpilsētas ainavai, tomēr padomju gados šī tradīcija bija tikpat kā izzudusi. Pašlaik finansējums piesaistīts trīs dārziņu labiekārtojumam. To saimniekiem palīdzēs gan ar stādiem, gan nožogojuma izveidi, gan dārznieka padomu. “Tad ir jāsaprot, kādas krāsiņas mēs atstājam dārzā un kādu papildinājumu. Un lai dārzs arī ziedētu visu sezonu. Es vairāk palīdzu, ja pārstāda augus, kur viņi labāk jutīsies, arī augsnes ziņā, gan saule, pusēna, kur labāk novietot. Bet tas, kā to izjūt, lai nepazūd tā odziņa un dārza raksturs, tas lai paliek saimniecēm,” saka dārzniece Solveiga Zīle.
“Mums jau ir padomā, ar mums gan iedzīvotāji sazinās, kam šī ideja ir ieinteresējusi, mēs tādu ierobežojošu limitu neesam likuši, bet esam paši jau noskatījuši, arī uzrunājuši Katrīnas draudzi, kuriem ir ļoti skaists baznīcas dārzs, un mums tā doma ir savākt dažāda rakstura, dārza dažādu noskaņu dārzus un apvienot tādā vienā maršrutā,” saka biedrības “Kultūras projektu koordinācijas centrs” valdes priekšsēdētāja Ilze Zariņa.
Dārziņi savam pirmajam košajam iznācienam būs gatavi nākamā gada pavasarī, kad pirmās būs uzziedējušas sīpolpuķes.