Jau 26 gadus Latvijā valsts valodas statuss ir latviešu valodai, tomēr joprojām ne visur atbildes varam saņemt latviešu valodā. Arī tie, kuri ikdienas saziņā izmanto latviešu valodu, tajā bieži iestarpina aizguvumus. Atzīmējot Valsts valodas dienu, Latviešu valodas aģentūra izveidojusi “Mūsdienu urbāno vārdnīcu”, kurā redzams, ka rusicismus un ģermānismus lielākoties nomainījuši anglicismi. Valodas pētniekus neuztraucot anglicismu izmantošana ikdienas saziņas valodā, bet gan tas, ka jaunieši bieži vien nemaz nezinot atbilstošus vārdus latviešu valodā.
1998. gada 15. oktobrī likumdevējs LR satversmes 4. pantā kā valsts valodu nostiprināja latviešu valodu. Tas nozīmē, ka Latvijas teritorijā uzdodot jautājumu latviešu valodā arī atbilde būtu jāsaņem latviešu valodā. Kā ReTV norāda Latviešu valodas aģentūrā, vēlamais no reālā gan atšķiroties.
Latviešu valodas aģentūras direktore Inita Vitola: “Jāatzīst, ka latviešu valodas lietojums pieklibo, vai mēs varētu vēlēties vairāk arī valsts un pašvaldību iestādēs. Tad, kad veicām sociolingvistisko aptauju un jautājām: “Kādā valodā jums atbild, ja jūs uzdodat jautājumu valsts un pašvaldību iestādēs?” Tad tikai 80% atzina, ka vienmēr vai gandrīz vienmēr tikai latviešu valodā. Tātad arī šeit ir, kur tiekties.”
Apmēram uz pusi retāk atbildes latviešu valodā varot saņemt, jautājumu uzdodot uz ielas, tomēr, kā atzīst Latviešu valodas aģentūrā, visu nevar noregulēt ar likuma spēku.
Vitola: “Mūsu uzdevums ir panākt, ka valsts valoda funkcionē ne tikai formālajās, ar likumu noteiktajās normās, bet, lai mēs saprastu, ka visu tautību cilvēkiem Latvijā ir viena saziņas valoda, viena integrācijas valoda – tā ir latviešu valoda.”
Arī tie, kuri ikdienas saziņā izmanto latviešu valodu, ne vienmēr runā latviski. Atkarībā no vecuma posma valodā tiek iestarpināti rusicismi, ģermānismi vai anglicismi.
Latviešu valodas aģentūra apkopojusi visbiežāk lietotos aizguvumus, izveidojusi “Mūsdienu urbāno vārdnīcu”. No iesniegtajiem 475 aizgūtajiem vārdiem un frāzēm pēc iedzīvotāju balsojuma visbiežāk lietotajā desmitniekā pirmo vietu ieguvis – čilot, kam seko – čekot, bet populārāko aizguvumu desmitnieku noslēdz – random.
Latviešu valodas aģentūras pētniece Gunta Kļava: “Lai valoda būtu dzīva, tajā ir jābūt visam: lamu vārdiem, poētismiem, terminiem. Tā ir jālieto visās jomās. Tas ir stāsts vairāk par to, kādas ir mūsu zināšanas, kad, kur un kāpēc mēs kādus valodas elementus izvēlamies savā saziņā.”
Visbiežāk, īpaši jaunieši, anglicismus izmantojot, jo, piemēram, emocijas nespējot izteikt latviešu valodā. Arī interneta vietnēs jauniešus interesējošās lietas bieži vien ir angļu valodā, tāpēc latviski par tām runāt esot grūti.
“Mūsdienu urbānā vārdnīca” apskatāma interneta vietnē. Līdzās aizguvumiem tajā apkopoti arī atbilstoši vārdi un sinonīmi latviešu valodā.
