Šobrīd dabā un dārzos ienāk rudens krāsu paletes toņi, līdz ar to arī rudens darbu kalendāra izpildes laiks. Tas ir laiks stādīt, pārstādīt un safrizēt kokus un krūmus, kā arī sagatavot tos ziemas periodam. Atbildes uz jautājumiem par šiem un citiem dārza darbiem devos meklēt uz Kalsnavas arborētumu.
Lai arī sākotnēji šķita, ka nekādas gudrības tur īsti nav jāpārzina, pēc viesošanās Kalsnavas arborētumā, kur tobrīd tieši tika stādīti ozoli, domas esmu mainījusi un guvusi vairākus padomus, ar kuriem tad kalsnaviešu vadībā arī dalīšos.
Kā stāsta dendroloģe Liene Opincāne, konteineros augušos kokus var stādīt visu sezonu, bet tos, kuri iestādīti un iesakņojušies rindās laukā, tiem īstais stādīšanas laiks ir tieši tagad. “Tie ,kas ir iestādīti pieaugšanai, tie ir tie kailsakņi, ko stādam tieši rudenī. Arī dārzu rekonstrukcijai un augu pārstādīšanai šis ir vispiemērotākais laiks. Piemēram, ja pārāk cieši bijuši stādījumi un vēlamies atrast tiem piemērotāku vai vienkārši citu vietu, tad darām to šobrīd,” uzsver Liene, piebilstot, ka viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir atrast kokam piemērotāko vietu un augsni.
“Jāatceras, ka rododendri, hortenzijas ir skābummīlošie, tādēļ jāpadomā par to, ka viņiem patiks kūdriņa. Hortenziju stādam saulītē, lai vairāk ziedētu. Rododendru ēniņā, lai neapdegtu saulē lapas, pamāca dendrologe.
Kad vieta atrasta, rokam attiecīga lieluma bedri un sagatavojam stādu stādīšanai. Kalsnavā to dara mehanizēti, un esmu klāt, kad ar īpašu urbi tiek saurbtas bedres ozoliem. “Mēs esam lielāks dārzs, stāsta Liene.” Mums ir lielāka tehnika pieejama, taču piemājas dārzā būs jāiztiek ar lāpstu. Jāizrok atbilstoša lieluma bedre. Ja stādvietas augsne nav piemērota konkrētajam augam , tā jāielabo. Mēs cenšamies iedot arī saujiņu kompleksā mēslojuma, kurš ilgstošā laikā iedarbojas un palīdz augam labāk justies,” stāsta Liene, piebilstot, ka mēslošanu var atstāt arī uz vēlāku laiku, kad stāds iesakņojies.
Lai koks nenožņaudzas, to sačubinam
“Uzmanība jāpievērš arī tad, ja stāds ir ilgi audzis podā,” saka Liene, demonstrējot stāda izņemšanu no poda un sakņu uzmanīgu parušināšanu. “Jāskatās, lai galvenās saknes nav aptinušās uz riņķi, tad augs var nožņaugties, jo tam var būt sajūta, ka joprojām aug podā. Kad izņemam no poda, uzmanīgi sačubinām, taču nedarām to brutāli, lai netraumētu saknes,” uzsver dendroloģe. Savukārt stādīšanas dziļumu poda stādam nosaka pēc dziļuma, kādā tas audzis līdz šim. “Vislabāk augu ielikt izraktajā bedrē un pāri pārlikt lāpstu, ja zemes līmenis ir tikpat augsts kā podiņā, stādīšanas dziļums būs pareizais,” iesaka Liene.
Jāatceras, ka izraktā bedre ar ielaboto augsni rūpīgi jāpiemīda, lai pie saknēm netiek gaiss, savukārt par laistīšanu – vajag vai nevajag salaistīt arī bedri –, domas daloties. Kalsnavieši šoreiz salaista jau iestādītu stādu, savukārt turpmāk mitruma uzturēšanai izmantos īpašus laistīšanas maisus. Tādus varot nopirkt arī mazumtirdzniecībā dārzniecības veikalos.
Svarīgi pieveidot vainagu, atsiet un aizsargāt
Tikmēr, pārrunājot iepriekš minēto, stādiņu esam iestādījuši, un Kalsnavas arborētuma dārzkope Ilona Grīga nodemonstrē vēl pāris lietas, kas jāievēro. “Ja stādām lielus stādus, tad pieveidojam vainagu. Protams, pēc tam atsienam, lai koks augtu taisni,” stāsta un rāda Ilona, piebilstot, ka atsaites ik gadu jāpārbauda, vai nav ieaugušas kokā. Savukārt Liene piebilst, ka atklātā teritorijā noteikti jāpadomā arī par stādījumu aizsardzību pret dzīvniekiem. Tam lieti noder stumbra apsaitēšana ar egles zariem, plastmasas spirālēm vai nožogojumiem.
Arī rudenī svarīgi laisīt
Kad nu Kaives dižozola bērniņi ir sastādīti, izmantojot iespēju, vēl uzjautāju par citiem šī brīža aktuālākajiem dārza darbiem. Un kā pirmo Liene nosauc koku un krūmu formēšanu.
“Tikai jāatceras, ka priedes formēt labāk ir agri pavasarī, spirejas pēc noziedēšanas, filadelfijas arī uzreiz pēc noziedēšanas, citādāk nākamajā gadā tā var neziedēt. Tāpat jāizgriež sausie zari, ko, protams, var darīt visu sezonu, un nedrīkst aizmirst par ūdens nepieciešamību augam.” Tā kā pie mums pašreiz ir silts un sauss laiks, jāatceras par laistīšanu. Noteikti ir jālaista skaisti ziedošās hortenzijas, tāpat rododendrs jāsalaista uz ziemu, lai tie pa ziemu neizžūtu. Tiklīdz pamanām lapiņas, kas sāk sačokuroties, nekavējoties laistām, jo mitruma ir par maz,” brīdina dendroloģe Liene Opincāne.
Savukārt, ja krāšņās hortrenzijas nokar galvas, jāpadomā, vai nav pārāk samēslotas, aši jāparūpējas par krūmu. “Kokveida hortenzijām ir ļoti mīksts ziedkāts. Tās nespēj savas lielās galvas noturēt. Ir šķirnes, kuras, ja vairāk samēslo, saziedina tik smagas galvas, ka tās sagulst un var pat izlaust krūmus. Tādēļ arī mēs šos smagos, nogūlušos ziedus izgriežam,” stāsta kalsnavieši, piebilstot, ka skarainās hortenzijas vēlams apgriezt pavasarī, lai varētu sagaidīt krāšņāko ziedēšanu, ar kādu jo īpaši šogad lepojas arī viņi paši savā Latvijas valsts mežu Kalsnavas arborētumā.