Lai pilnveidotu un stiprinātu valsts aizsardzības spējas apdraudējuma gadījumā, jau no septembra sākuma visā Latvijā notiek Nacionālo bruņoto spēku organizētās visaptverošās valsts aizsardzības mācības. Tajās piedalās apmēram 11 000 karavīru un zemessargu. Vidzemes 2. Zemessardzes brigāde apguva prasmes, kā rīkoties hibrīdapdraudējuma gadījumā.
Vidzemes 2. Zemessardzes brigādei mācību laikā bija doti uzdevumi izvietot kontrolposteņus uz valsts ceļiem, tāpat tā mācījās stiprināt sadarbību ar Valsts robežsardzi un veica inženiermateriālu izvietošanu pierobežā, lai reālā situācijā, organizētu pierobežas ceļu noslēgšanu. Zemessardzes 22.kaujas nodrošinājuma bataljons, kaprālis Edgars Šmits: “Mēs darbojāmies “Patria” rotā. Izlikām kontrolpunktus Strenču apkārtnē. Veidojām patruļas Sedas apkārtnē. “Šajās konkrētajās mācībās mūsu zemessargi profesionālā līmenī apguva kontrolpunktu izveidošanu un kā kontrolēt transporta plūsmu. Tās ir ļoti vērtīgas. Pirmkārt, zemessargi iegūst papildus zināšanas, kuras iepriekš nav bijušas. Kā arī iegūst sava veida pieredzi, kur dažas lietas var izmantot ikdienā.”
Mācību laikā tiek trenēta arī dažādu operatīvo dienestu spēja sadarboties, kam ārkārtas apstākļos var būt liela nozīme. Zemessardzes 2.Vidzemes brigādes komandieris, pulkvedis Kaspars Miezītis: “Tika pilnveidota sadarbība ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Tika izspēlēti dažādi scenāriji, ka notiek ugunsgrēks militārajā bāzē. Šajā kontekstā esam nedaudz citādāki kā jebkurš cits civilais objekts. Mūsu rīcībā ir sprāgstvielas un ieroči, kas rada apdraudējumu ne tikai personālam, bet arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ekipāžām, kas ierodas uz izsaukumu. Attiecīgi visas šīs sadarbības nianases tika izspēlētas, pilnveidotas, atrunātas ar iesaistītajiem dienestiem.”
Zemessardzes 2.Vidzemes brigādes komandieris Kaspars Miezītis norāda, ka agresorvalstis arvien meklē jaunus veidus, kā nodarīt kaitējumu Latvijai. Tas liek izvērtēt to, cik droši varam justies. Miezītis: “Pateikšu godīgi – tāda 100% atbildes man nav kabatā. Tur vērtējuma izpausmē ir iesaistīti vairāki faktori. Es gribētu pateikt, ka citu valstu drošības dienestu izvērstās aktivitātes pret Latviju tiek pilnveidotas, paplašinātas, iesaistot civilos instrumentus rezultāta sasniegšanai, kas liek mums izvērtēt pretdarbības, valsts aizsardzību un kāpināt aizsardzības spējas un funkcijas.”
Viens no redzamākajiem hibdīuzbrukumiem bieži novērots pierobežā, kad agresorvalstu specdienestu atbalstīti valstī nelikumīgi mēģina iekļūt imigranti. Miezītis: “Var pieminēt gan bēgļu plūsmu pierobežā, ar ko saskaras robežsardze. Arī Zemessardze tiek iesaistīta, gan incidenti kibertelpā. Tas ir pasākumu kopums, ar ko mums nākas saskarties.”
Kaspars Miezītis vēl piebilst, ka pēc mācībām izdarīs secinājumus, ar sadarbības partneriem izrunās lietas, ko nepieciešams uzlabot nākotnē.
Visaptverošās valsts aizsardzības mācības “Namejs 2024” ar dažādām aktivitātēm norisināsies visā Latvijā vēl līdz 8. oktobrim.