Oktobris un novembris ir lašvaidīgo zivju nārsta laiks. Lai gan šajā periodā tās makšķērēt ir aizliegts, maluzvejnieki ik gadu pamanās nārstojošās zivis nogalināt. Tā arī trešdienas vakarā kāds vīrietis Amatā nodūris 10 taimiņus, par ko viņam draud pat ļoti bargs sods. Lai maluzvejnieku kaitējumu mazinātu, Valsts vides dienesta (VVD) inspektori šajā periodā pastiprināti dežurē upju krastos.
Kādā pavisam nelielā Gaujas upes pietekā nārstam gatavojas taimiņu mamma. Lai šeit radītu nākamo zivju paaudzi, viņa šurp no jūras ir mērojusi vairāk nekā simts kilometrus. Nārsta laikā lašveidīgās zivis nereti kļūst par vieglu medījumu maluzvejniekiem. Tāpēc VVD zivju inspektori rudens periodos pie ūdeņiem pastiprināti dežūrē gan dienās, gan arī nakts stundās. VVD Vidzemes reģionālās vides pārvaldes Zvejas kontroles daļas vadītājs Toms Arnavs: “Sentēvu metode ar zivju duršanu ir diezgan populāra, atkal uzņem apgriezienus (tā gan nav īsti pareizi teikt). Protams, klīst arī visādas elektriķu brigādes, nekas jau īsti nemainās, ir cilvēki, kas paliek gudrāki un to dara diskrētāk, ir, kas darbojas tāpat – pietiekami atklāti.”
Nosargāt nārstojošās zivju mammas dienesta inpektoriem talkā nāk arī zemessargi, pašvaldību policisti, kā arī dažādas biedrības. Tā trešdienas vakarā Gaujas ilgtspējas attīstības biedrības vīri pamatīgas nelikumības fiksējuši Amatas upē, kur nodarītais kaitējums zivju resursiesm sasniedz 7150 eiro. Arnavs: “Biedrība ar zemessargiem Amatā, kad ir maluzvejnieks ar 10 taimiņiem, kas ir liels loms, tur, protams, jau aiziet kriminālprocess, cilvēks ir pārkāpis visu, ko vien var pārkāpt. Iepriekš mums bija ar divām zivīm, tad ir pāris makšķernieki, tāpat arī visos citos reģionos cilvēki strādā. Šādus tādus nelikumīgus zvejas rīkus un personas aiztur.”
Inspektori pieredzējuši, ka maluzvejnieki parasti sevi attaisnojot ar sportisko azartu upē, ieraugot zivi, vai it kā senajām maluzvejniecības tradīcijām. VVD vecākais zvejas inspektors Edgars Mednis: “Daži pasaka, ka iztikai, bet nu tas tā retāk gadās, it sevišķi šeit pie Cēsīm un Valmieras. Ar to iztiku parasti vairāk atrunājas tādi ezera ķērēji Vecpiebalgā, Jaunpiebalgā.”
Arnavs: “Ir, kam tas patīk, vai tā ir latviešu tradīcija, to neviens īsti nezina, bet cilvēki ar maluzveju nodarbojas, kaut kā saista mūs kā tautu. Pie tā arī esam palikuši, pareizi tas gan nav.”
Šis rudens lašveidīdo zivju nārstam nav tas pateicīgākais. Upēs ūdens līmenis ilgu laiku saglabājas ļoti zems, arī ūdens temperatūra nebija nārstam labvēlīga. Taču līdz ar rudenīgajām lietavām zivīm uz nārsta vietām tikt ir daudz vieglāk.
Mednis: “Mums vēl nāk plus, ka tas lietus un ūdens ir duļķaināks. Piemēram, Amatā, Raunā neredzam zivis, razbainieks arī to zivi neredz vairāk.”
Inspektori norāda, ka pavasarī licenzētā lašveidīgo zivju makšērēšana upēs jau atkal būs atļauta. Oktobrī un novembrī, kad to ieguve jebkādā veidā ir aizliegta, labāk tās iegādāties veikalos. Arnavs: “Viena zivs pietiekami daudz iedod upei atpakaļ. Ja no tā kāds procents atkal tiek tālāk, tad labāk, lai ir svaiga un normāla zivju populācija, nekā ir tā zivs uz galda. Kaut vai tagad mazajās upēs paklīst apkārt un paskatīties zivis, tas ir pietiekami skaisti.”
Sods par makšerēšanas pārkāpumu fiziskām personām var sasniegt 350 eiro. Ja nodarīts kaitējums zivju resursiem, proti – neatļauti zvejots nārsta laikā, tad papildus par katru lasi vai taimiņu jāmaksā vēl 715 eiro. Savukārt, ja nelikumīga zveja sniedzas jau sevišķi lielos apmēros, maluzvejniekam var draudēt pat cietumsods.
