Ja līdz šim nepilnus divus hektārus lielā teritorija Limbažu nomalē, rūpnieciskajā zonā, šķita vien kokiem un krūmiem aizaudzis zemes gabals, tad cilvēki, kas pirms dažām dienām tur piedalījās talkā, jau sāka saredzēt ko citu – vietu, kur atradīsies dzīvnieku patversme. Ar novada pašvaldības atbalstu, saņemot šo teritoriju bezatlīdzības lietošanā uz nākamajiem 10 gadiem, patversmi veidos dzīvnieku aizsardzības biedrība “Vidzemes ķepas”, ko izveidojusi un vada staiceliete Inga Plaude. “Mēs tīrām mežu, tiek zāģēti kritušie koki, visi krūmāji. Tur iekšā ir ļoti liels biezoknis, kas jāsakopj. Bija plānots nopļaut zāli, bet laika apstākļi mums to neļauj. Taču ar kaut ko ir jāsāk un šis ir pirmais solis. Protams, paldies Limbažu novada domei par šo fantastisko iespēju, un turpmāk tikai uz priekšu, ne soli atpakaļ,”
Biedrības vadītāja vērtē, ka šī vieta ir ļoti piemērota dzīvnieku patversmei. “Nevienam netraucējam. Nebūs iemesla kādam zvanīt uz Limbažu domi, ka nevar gulēt, jo suns par skaļu rej vai kaķis par skaļu ņaud. Mēs nevienam netraucēsim, un, tā kā šeit ir rūpnieciskā teritorija, tad nekas netraucēs arī dzīvniekiem. Patversmes centrs būs tepat esošajā pļaviņā, mežs paliks kā pastaigu vieta dzīvniekiem, voljeriem savainotiem meža dzīvniekiem, un tur arī būs pagaidu voljeri, ja patversme ir pilna un suņa fenotips atļauj viņam dzīvot ārā.”
Biedrībai jau ir liela pieredze bezsaimnieka dzīvnieku aprūpē un glābšanā. Vairākus gadus Inga Plaude kopā ar domubiedriem šo darbu veic ne vien savā dzīvesvietā Staicelē, bet arī citviet novadā. Pirms gada, sadarbojoties ar labdarības fondu “Sofi”, Limbažu novadā uzsāka bezsaimnieka kaķu sterilizācijas programmu. Apzinātas dzīvnieku kolonijas, sterilizēti vairāk nekā 300 dzīvnieku. Talkā piedalījās arī fonda projektu vadītāja Inese Bāra. “Gads ir izvēlēts kā optimālais periods, jo, ja mēs nepaspējam tādā termiņā to izdarīt, tad ar nākamo gadu kaķi atkal sāk vairoties. Tāpēc gads ir ļoti ierobežojošs tieši dzīvnieku vairošanās fizioloģisko aspektu dēļ, lai mēs tiešām maksimāli ātri apzinātu tās adreses, kur ir tā lielākā problēma, lai tur nav atkal jaunie kaķēni.”
Šis ir fonda pilotprojekts, kas noteikti ļaus izdarīt vērtīgus novērojumus un secinājumus. “Ja viss iet pēc plāna, tad tiek lēsts, ka 10 gadi pēc tam ir vidējais periods, kad kaķi pazūd no pilsētvides, jo tas ir kaķa mūža ilgums, un, ja visi ir sterilizēti, tad viņiem vairs nav skaita pieauguma. Nākamās adrese, kur kāds kaķis nāks klāt, būs bezatbildīgi izmestie kaķi vai tie, kas tomēr nav noķerti un sterilizēti. Tas jau ir tāds mazumiņš, ko pēc tam biedrība var saviem spēkiem darīt, vai arī brīvprātīgie atbalstīt un iedzīvotāji par saviem līdzekļiem,” stāsta Bāra.
Runājot par dzīvnieku patversmes izveidi, fonda pārstāve atzīst – labi, ka ir cilvēki, kas uzņemas šo iniciatīvu, vienlaikus tas, ka Latvijā nepieciešama vēl viena šāda vieta, liecina par cilvēku bezatbildību. Jo patversmes patiesā funkcija nav nemitīga klaiņojošo suņu un kaķu vākšana, bet gan pagaidu mājas tiem dzīvniekiem, kuru saimnieki vairs nespēj par tiem parūpēties un kas no šejienes dotos uz jaunām mājām.
