Paliatīvā jeb nedziedināmi slimu cilvēku aprūpe Latvijā netiek organizēta atbilstoši pacientu vajadzībām, jaunākajā revīzijā secinājusi Valsts kontrole. Latvijā nav vienotas sistēmas paliatīvo pakalpojumu nodrošināšanai. Nepietiekamo ambulatoro paliatīvās aprūpes pakalpojumu dēļ tiek pārpildītas slimnīcas, līdz ar to paliatīvo aprūpi nesaņem visi pacienti, kam tā ir nepieciešama.
2022. gadā valsts apmaksātu paliatīvo aprūpi saņēma vien 12 000 pacientu. Tomēr Valsts kontroles revīzijā secināts, pacientu skaits, kam būtu nepieciešams šis pakalpojums, ir gandrīz divas reizes lielāks. Valsts kontrole norāda, ambulatorie paliatīvās aprūpes pakalpojumi ir kritiski nepietiekami. Lai saņemtu paliatīvās aprūpes pakalpojumus, šobrīd slimnīcās nonāk arī tie pacienti, kuriem nav nepieciešami sarežģīti izmeklējumi un manipulācijas, tādējādi noslogojot slimnīcas. Latvijā slimnīcās paliatīvās aprūpes un cita profila nodaļās kopumā ievietoti 50% paliatīvās aprūpes pacientu.
Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa: “Šobrīd valstī mums viss ir otrādi. Pie neesošiem pakalpojumiem pacienti gribot, negribot, vajag, nevajag nonāk slimnīcās. Ja cilvēkam ir slikti un citur viņam iespēju nav, slimnīcas nevienam atteikt nevar. No valsts puses skatoties, noslogojam slimnīcas tur, kur to varētu arī nedarīt, un slimnīcu pakalpojums ir visdārgākais pakalpojums, līdz ar to mēs kā sabiedrība par to vēl arī samaksājam dārgāk. Protams, ka vienmēr būs pacienti, kuriem vajadzēs slimnīcu pakalpojumus, tos noteikti arī viņiem nodrošinās, bet tas lielais uzdevums ir strādāt ar ambulatoro pakalpojumu attīstību.:
Valsts kontrolē norāda, lai uzlabotu paliatīvās aprūpes sistēmu, Veselības ministrijai vispirms nepieciešams ievākt precīzus datus par paliatīvās aprūpes vajadzībām valstī, jo šobrīd ministrijas rīcībā ir tikai dati par pacientiem, kuri šādu pakalpojumu jau ir saņēmuši. Tāpat nepieciešams arī apzināt slimnīcu iespējas nodrošināt paliatīvās aprūpes pakalpojumus, kas ir būtiski reģionālajai pieejamībai, un izstrādāt konkrētas vadlīnijas.
Āboliņa: “Nav nekur pateikts, kas tam paliatīvās aprūpes pacientam pienākas un ko pakalpojumu sniedzējiem viņam ir jānodrošina. Tas attiecas kaut vai, piemēram, uz t paliatīvās aprūpes kabinetiem. Tur nav pateikts, kādiem speciālistiem ir jābūt, tur atšķiras – vienā vietā varētu būt onkologs, tur varētu būt paliatīvās aprūpes speciālists, tur varbūt ir kāds psihologs. Nav kārtības, ne darba laika, nekā tamlīdzīga, kāds tas apjoms, kas ir jāsniedz. Un līdzīgi ir arī slimnīcās.”
Īstenojot Valsts kontroles revīzijā sniegtos ieteikumus, paliatīvo aprūpi pirms nāves varētu saņemt vismaz 69% pacientu. Attīstot viņiem piemērotāko un izmaksu ziņā efektīvāko ambulatoro paliatīvo aprūpi, samazināsies slimnīcu noslodze, hospitalizējot ne vairāk kā 20% paliatīvās aprūpes pacientu.
Foto: Freepik; ilustratīvs