Personas no Nīderlandes paviesojušās Dienvidkurzemes pusē un šobrīd nezināmu iemeslu dēļ ne vien atrakušas, bet arī pārvietojušas karavīru mirstīgās atliekas. No apbedījumiem līdzi paņemti arī oriģinālie priekšmeti un karavīru identifikācijas zīmes, tās aizstājot ar būvmateriālu veikalos nopērkāmiem alumīnija materiāliem. Kritušo karavīru meklēšanas vienības “Leģenda” vadītājs Tālis Ešmits telefonintervijā ReTV sacīja, ka “racēji” tā, visticamāk, rīkojušies, lai iegūtu kādus priekšmetus, to var nosaukt par zādzību.
Karavīru meklēšanas vienības “Leģenda” vadītājs stāsta, ka sākumā bija saņēmuši neparastu e-pasta vēstuli, uz kuru nevar ne atbildēt, ne arī kādi kontakti norādīti. Tajā bijušas norādītas tikai koordinātas, kurā vietā karavīru kauli atstāti. Tā nu devies uz Kurzemi, Gramzdu, kur ar kādu armijas veterānu vietu arī atradis.
“Tur bija priekšā tāda kara laika blindāža bijusi vai bunkurs, tajā bija sakrāmēts, ar zaļu tentu apsegts. Izsaucām Valsts policiju, tad tās kastes tika izceltas ārā,” saka karavīru meklēšanas vienības “Leģenda” vadītājs Tālis Ešmits.
Astoņu karavīru mirstīgās atliekas ievietotas katra savā plastamas kastē. Tās atverot, pie kauliem pielikts nozāģēts alumīnija gabaliņš, kurā iesisti karavīra identifikācijas zīmes dati. Ešmits: “Katram karavīram ir tāds identifikācijas žetons vai identifikācijas zīme. Un šīs identifikācijas zīmes dati bija pārnesti uz to alumīnija lenķa dzelzi, nosauksim laikam tā, tur bija, kas tas par karavīru un no kurienes viņš tur tāds.”
Karavīru kauli pārvesti vismaz piecu kilometru attālumā no vietas, kur tie bija izrakti. Iespējams, pašus rakšanas darbus arī redzējis piesaistītais armijas veterāns. Ešmits: “Viņš nevarēja precīzi atcerēties, kurā viensētā viņš to visu redzēja. Tad mēs atradām to vietu, bet neviens nebija mājās, jo bija darba diena. Tad uzgājām to vietu, ka tur ir rakts. Izraukumu garums bija apmēram 11 metri reiz pusotru metru. Var redzēt, ka tāda kā tranšeja bijusi rakta. Paskatoties kartēs, kas tā pa vietu bijusi, kas tur kara laikā noticis, tad kara laikā šo vietu aizstāvējusi Nīderlandes brīvprātīgais SS. Tādas vienības arī bija, kas Latvijas teritorijā karoja, ka šie puiši, kas šeit karojuši tajā vietā no Nīderlandes. Otrā pasaules kara laikā bijuši vācu bruņotajos spēkos.”
Aprunājoties ar apkārtnes iedzīvotājiem, noskaidrojies, ka racēji varētu būt bijuši ārzemnieki, kuri bija arī uzrādījuši kaut kādus dokumentus vācu valodā, ka varot šādus arheoloģiskos izrakumus veikt. Karavīru meklēšanas vienības “Leģenda” vadītājs gan norāda, šajā gadījumā tas bija nelikumīgi un ikvienam, kam ir kāda šāda interese ir jāievēro likumā noteikta kārtība un jāsazinās ar attiecīgām organizācijām. Lai arī ir nelikumīgas darbības ir notikušas iepriekš, ar šādu situāciju nācies saskarties pirmo reizi. Ešmits: “Kur ir tie priekšmeti, kas kalpojuši kā karavīru identifikācijas, es nezinu, kas vairāk par citiem priekšmetiem bijis pie šiem karavīriem, to nav. Tie ir noņemti. Viņi tos ir atņēmuši, nozaguši, runāsim tādā valodā. Aizvietojuši ar “Depo” nopērkamiem celtniecības materiāliem. Otrkārt, slēpt savas darbības pēdas, pārvietojot šo karavīru mirstīgās atliekas un pēc tam, nezinu, vai sirdsapziņas pārmetumi, vai arī kas tur nostrādāja galvā, uzrakstīt no vienreiz lietojama e-pasta vēstuli bez fotogrāfijām, bez nekā. No tā varam izdarīt secinājumus, ka viņi ļoti labi apzinājās, ko viņi dara.”
Iegūtā informācija par personām, kas šīs darbības veikuši, nodota policijas rīcībā, bet pašas kastes ar karavīru mirstīgajām atliekām pagaidām nogādātas uz tā saucamo “kaulu depo” Ropažos.
Foto: ekrānuzņēmums no meklēšanas vienības “Leģenda” video