Vairāk nekā 150 vietējo iedzīvotāju aizvadītajā gadā parakstīja Ogres novada domē iesniegto vēstuli ar aicinājumu apturēt grupu mājas būvniecības ieceri pilsētā. Tas paredzēja vairākiem desmitiem ģimeņu, kurās aug bērni ar garīga rakstura traucējumiem, nesaņemt ilgi gaidītus un aktuālus atbalsta pasākumus. Tagad viss mainījies.

Grupu māja ir dzīvesvieta cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu un var ar atbalsta personāla palīdzību dzīvot pastāvīgi, nevis valsts institūcijā. Šobrīd Ogrē top grupu māja ar 10 dzīvokļiem, bet pirms gada pret šo ieceri bija vietējo iedzīvotāju pretenzijas. Viena no vēstules autorēm Sarmīte Šmite saka: “Mēs nezinām, kā tas būs, kad tiks uzcelta šī jaunā ēka. Mēs esam par bērniem ar invaliditāti, mēs esam pret pieaugušajiem!”

“Atdalot tikai šīs teritorijas ar žogu, uzskatām, ka var izvērsties dažādi bērnu drošības ietekmējoši un traucējoši faktori,” uzsver Pēteris Zilberts, viens no vēstules autoriem.

Šādi bija apgalvojumi pirms gada, kad Ogrē sākās projekts. Ogres domē tika iesniegta vēstule pret grupu mājas būvniecību, bet šobrīd gan aktivitāte esot mitējusies.

Ogres novada sociālā dienesta vadītāja Sarmīte Ozoliņa: “Viss tur notiek. Neesmu dzirdējusi ne no celtniekiem, ne no sabiedrības kaut kādu negatīvu informāciju vai attieksmi.”

Viens no iemesliem ir aizvadītā gada vasarā veidotā informatīvā kampaņa - vietējai sabiedrībai gan ar vides reklāmas palīdzību, gan izglītojošiem rakstiem skaidrojot grupu dzīvokļu nozīmi. To ReTV apliecina arī ogrēnietis Toms Blūmbergs, kas arī bija vēstules parakstītāju vidū. “Informācijas ir bijis daudz. Īpaši pēc abu pušu parakstu vākšanas. Vismaz mana skatījumā tās domas mainījās diezgan strauji. Cik runāju ar kaimiņiem - arī pēc parakstu vākšanas -, dauzi to parakstījušies spontāni.”

Par to, ka Latvijas sabiedrībā novērojumi aizspriedumi pret cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem iekļaušanu sabiedrībā, apliecina arī biedrības “Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi” pārstāve Inga Šķestere. Viņa ReTV norāda, ka grupu dzīvokļu pakalpojums Latvijā ir jauns un ir maz informācijas. Caur šāda projekta realizāciju izgaismojas jau sen pastāvoša tendence - tā vietā, lai integrētu, pakalpojumu rosina veidot nomaļus. “Mēs darām to pašu, ko ar pansionātiem - cilvēkus nošķiram no sabiedrības, pēc tam veidojam visādus skaistus projektus ar gaišu domu - tagad mēs integrēsim. Mums neviens nebūtu jāintegrē, ja mēs nesagrupētu.”

Domājot par to, kā mainīt sabiedrības attieksmi pret cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, biedrības “Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi” pārstāve norāda - ir jāsāk ar pirmsskolas vecuma bērniem, integrējot skolas vidē. “Tas būtu dabīgi - būt kopā ar citiem cilvēkiem, kuriem ir attīstības traucējumi. Jau no sākuma mazpamazām iemācītos būt kopā.”

Ogres piemēram, kad vietējā sabiedrība lēnām sāka izprast būtību, vēlas sekot arī citas pašvaldības Sarmīte Ozoliņa: “Pie mums arī pēc tam griezās citas pašvaldības. Mums varbūt tā situācija bija nedaudz labāka, jo jau bija dienas centrs “Saime”. Bet ir pašvaldības, kuros nav pat dienas centru. Lai izveidotu dienas centru, arī bija sabiedrības negatīvā nostāja.”

Latvijā grupu dzīvokļa pakalpojumu nodrošina vairāk nekā 19 pašvaldības un ar Eiropas fondu atbalstu to skaits ir gadu palielinās.