Vidzemes lībiskās kultūrtelpas pārstāvji atklātā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām, ministrijām aicina saglabāt Limbažu novada Pāles pamatskolu, jo, likvidējot šo skolu, apdraudēta būtu Vidzemes lībiskā kultūras mantojuma izpēte un saglabāšana.
“Šeit visiem kaut kur dzimtas kokā var atrast, tālu, tālu, bet tās saknes taču mums šeit visiem ir,” to, ka Pālē daudzās dzimtās var atrast saikni arī lībiešiem, uzsver Pāles pamatskolas angļu valodas skolotāja Margita Kārnupe.
1936. gadā uzceltā Pāles pamatskolas ēka ir viens no izcilākajiem 30. gadu skolu celtniecības piemēriem, kas arī ir viens no aspektiem, kāpēc Pāles iedzīvotāji vēlas skolu saglabāt, bet pats galvenais ir skolā iesāktais darbs, veidojot skolu kā vienu no Vidzemes lībiskās kultūrtelpas centriem. “Viss sākās jau deviņdesmitajos gados, kad mums ļoti aktīvi darbojās mūsu vēsturniece, novadpētniece Rasma Noriņa. Viņa strādāja ar bērniem, mūsu bērni brauca uz nometnēs regulāri uz Mazirbi, kur tiek organizētas lībiešu pēcteču nometnes, Rasma sāka arī pētījumus par lībiešu dzimtu vēsturi,” stāsta Margita Kārnupe.
Pāles pamatskolas skolēni piedalījušies arī lībiešu ābeces izdošanā, arī novadpētniecības darbā. Bet tagad, lai jaunieši varētu vairāk uzzināt par savas puses vēsturi, kā stāsta Margita Kārnupe, skolā ir iecerēta speciāla mācību programma, kas būs veltīta lībiskajām saknēm. “Ja viss izdosies, tad mums jau nākamgad būs tāda programma klāt pie mācību programmas, sākot ar senvēsturi, ja būs interese, varam apgūt arī kaut ko no lībiešu valodas, par visiem šiem dzimtu pētījumiem.”
“Tā varētu būt šī te lībiskā odziņa, ko mēs vēlamies saglabāt, tradīciju gan bērnos, gan pieaugušajos. Otrs – mazā skolā tiešām ne vienmēr var teikt, ka ir slikta kvalitāte, jo šeit ar bērniem notiek individuāls darbs,” skolas saglabāšanas nepieciešamību uzsver arī Pāles un Viļķenes pagastu pakalpojumu sniegšanas centra vadītāja Gita Kārnupe.
Jānis Bārbalis ir četru bērnu tēvs, kura divi bērni ir beiguši šo skolu un divi vēl tajā mācās, viņš ir viens no Pāles iedzīvotājiem, kurš iestājas par skolas saglabāšanu,arī atzīst, ka nevar visas lauku skolas vērtēt vienādi. “Mums ir individuāla pieeja bērniem, mums ir viss tas, ko arī, esmu runājis arī ar Eiropas Komisijas ekspertu grupas dalībniekiem, ka viņi gatavo rekomendācijas Latvijas skolām, tas notiks šogad vai nākamgad, izskata par bērnu labklājību, labbūtību, par individuālo pieeju. Šobrīd mūsu skolā viss tas ir.”
Ziņas, faktus par šejienes lībiešiem un arī dzimtu ciltskokus glabā Pāles novadpētniecības muzejs, aizvadītajā gadā izveidota arī folkloras kopa, te notiek arī lībiešu pēcteču saieti. “Lai mēs to visu varētu nest tālāk un saglabāt to savu identitāti, saprašanu, no kurienes nākam, nu kā gan bez jaunās paaudzes to var,” uzsver Margira Kārnpe.
Vidzemes lībiskās kultūrtelpas aicinājumu atbalsta arī desmit Limbažu novada deputāti, arī domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs (Latvijas Reģionu apvienība). “Lielākā daļa deputātu ir parakstījuši vēstuli, kur no savas puses apņemas finansēt šīs skolas uzturēšanu, aicina Saeimu, ministrijas, arī prezidentam esam nosūtījuši nodrošināt pieejamības skolu ar finansējumu pedagogiem, jo neviens deputāts skolu slēgt negrib. Mēs vēl ļoti ceram, ka varētu tieši šai skolai panākt pieejamības statusu, tur ir citi kritēriji. Jā, mēs savu finansējumu saglabājam, lūdzu, lai valsts no savas puses pasaka savu vārdu.”
Savukārt Vidzemes lībiskās kultūrtelpas vadītāja Lolita Ozoliņa uzsver, ka atklātā vēstule ir ne tikai par Pāles skolas saglabāšanu, bet aicinājums izvērtēt arī citu mazo skolu, kas ir svarīgas vietējai kopienai, likteni. “Šis kultūrtelpas aicinājums ir arī vērsts uz valsts politiku, sevišķi fokusējoties uz latviešu vēsturisko zemju likumu, kur kultūrtelpa ir nodefinēta kā ļoti būtiska kultūras identitātes nesēja.”
Pāles pamatskolas likteni izšķirs tas, kāda būs atbilde no valsts puses.
