Samazinot plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņu, no šā gada 1. janvāra dalītā savākšana un pārstrāde jānodrošina arī plastmasu saturošiem zvejas rīkiem. Ja to nav iespējams nodrošināt, ražotājam vai izplatītājam, kas šajā gadījumā ir zvejnieks, jāmaksā dabas resursu noklis 4, 80 eiro par kilogramu. Lai gan direktīva jau stājusies spēkā nevienai no iesaistītajām pusēm nav īstas skaidrības kā tā darbosies.
Ražotāju paplašinātās atbildības sistēma, kas nozīmē, ka Latvijas tirgū laistās preces un iepakojums nonāks pārstrādē,līdz šim attiecās uz tekstilu, elektroniku un vēl dažām lietām. No šā gada janvāra saraksts papildināts un tajā iekļauti arī plastmasu saturoši izstrādājumi- mitrās salvetes, baloni un zvejas rīki.
Rudīte Vesere Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāra vietniece: “Tas nozīmē to, ka ir pienākums savākt zvejas tīklus, kas satur plastmasas detaļas, un pēc tam tās attiecīgi arī apsaimniekot. Ja šāda sistēma netiek izveidota, vai zvejnieki tajā neiesaistās, tad tie, kas ieved un izmanto vai ieved un izplata, vai paši veido zvejas tīklus vai liek šeit uz vietas klāt detaļas tīkliem, viņiem būs jāmaksā dabas resursu nodoklis.”
Jāpiebilst, ka tas attiecas uz zvejas tīkliem, kas tiek izlikti jūrā, bet ne uz tīkliem, kurus izliek Daugavā, Lielupē vai citās upēs. Kā skaidro Vesere, ja licence izsniegta gan zvejai jūrā, gan upē, ražotāju paplašinātās atbildības sistēmā vienalga jāiesaistās. Tas gan neesot ministrijas izdomājums, bet Eiropas direktīva.Piekrastes zvejnieki, kuri kuplā skaitā bija pulcējušies uz biedrības ”Partnerība laukiem un jūrai” organizēto semināru, lai beidzot tiktu pie kaut kādas skaidrības, ReTV stāsta, ka jaunā kārtība pieņemta paklusām, un neviens neko viņiem iepriekš neesot skaidrojis.
Andris Cīrulis, biedrības ”Mazjūras zvejnieki” valdes priekšsēdētājs: “Mums pa draugam pačukstēja, ka tāda lieta notiek. Tas bija pirms diviem gadiem, bija tāda saruna zoom, ka zvejnieku tīklus grib pielīdzināt plastmasas maisiņiem un uzlikt nodokli 15 eiro kg . Tad mēs panācām, ka noņem uz 4.80 par kilogramu zvejas rīkiem, bet runa bija, ka nevis par to maksās zvejnieki, bet, ka par to maksās ražotājs, tas, kas viņus ražo.”
Kā izrādās zvejas rīkus Latvijā praktiski neražojot, tāpēc zvejnieki tos ievedot no Somijas, Lietuvas un citām valstīm, līdz ar to kļūstot par ražotāju paplašinātās atbildības sistēmas daļu vai dabas resursa nodokļa maksātāju.
Edijs Zanders, biedrības”Mazjūras zvejnieki” valdes loceklis: “Es gribu redzēt kā tas viss darbosies. Pagaidām skaidrības nav nekādas. Vislielākais ir tas, ka likums jau ir pieņemts, summa jau ir nostādīta un sveiki. Ir 4.80 un cīnāmies tālāk. Tā ir zvejnieku izputināšana, ja lielie murdi, stāvvadi, kas sver tonnām. To nav reāli samaksāt, un kā tad izdalīs- plastmasa, neplastmasa. Tur ir 115 materiāli, un, ja tas viss iet vienā kopējā katlā, tad..”.
Kā skaidro ministrija, katram ražotājam būtu jābūt produkta digitālajai pasei, kurā redzams kādi materiāli un cik daudz produktā ir, un to varēšot izmantot. Tas gan daudziem zvejniekiem, kuri jau ir senioru vecumā, ir mazs mierinājums.Vienkāršāk būtu slēgt līgumu ar ražotāju paplašinātās atbildības sistēmas uzņēmumu, bet ”Zaļajam punktam”, un ”Zaļajai jostai”, kas šajā sistēmā darbojas ar citu veidu produktiem neskaidrību vēl ļoti daudz. Zināms, ka nolietoto plastmasu no zvejas rīkiem var nodot Lietuvā vai Norvēģijā, bet cik varētu maksāt līgums zvejniekam šobrīd nevarot pateikt.
Laura Berga, ”Latvijas zaļais punkts” vides pārvaldības un kvalitātes vadītāja:
“Es to nevaru pateikt tāpēc, ka mēs nezinām cik daudz to zvejas tīklu ir un cik to plastmasas saturošo piederumu, kas attiecās uz zvejniecību/ kad jūs zināsiet?/tad, kad atbildīgā ministrija būs daudzmaz formulējusi kā šī sistēma jāveido.”
Ministrija atzīst, ka īstas skaidrības neesot arī pašiem, jo arī kaimiņu valstīs jauno prasību sāk ieviest tikai tagad, tāpēc ministrija gaidīs zvejnieku priekšlikumus un ieteikumus. Pirmais Dabas resursu nodokļa maksājums par zvejas rīkiem, ja nebūs noslēgts līgums ar ražotāju paplašinātās atbildības sistēmu, būs jāmaksā nākamā gada aprīlī.
