Pēc 12 gadu klusuma Dobeles novada Lielauces pilī nedēļas nogalē atkal valdīja rosība. Jaunā pils saimniece atsaukusies biedrības “Lielauces attīstībai” idejai pili atvērt ar kamermūzikas ansambļa “Sonore antiqua” koncertu. Laika zoba krietni papostīto ēku uzņēmēja iegādājusies pirms pusotra gada, soli pa solim uzsākti senās ēkas sakārtošanas darbi.
19. gadsimtā būvētās Lielauces pils pēdējais muižkungs bija grāfs Pālens, kuram šeit bija vasaras rezidence. Arī pils jaunā īpašniece Līva Jaunozola, kura laika zoba krietni papostīto ēku iegādājusies pirms pusotra gada, ReTV stāsta, ka šeit būšot vasaras rezidence kultūrai, korporatīviem pasākumiem un privātām svinībām. “Nolēmu iegādāties ar ilgtermiņa investīciju, jo platība ir ļoti liela. Esam dažādus projektus jau izstrādājuši, bet, protams, lai šai ēkai pievilktu apkuri vai karsto ūdeni, tas izmaksā ļoti, ļoti daudz, tāpēc šobrīd ir minimālā programma. Ēka ir izmazgāta, savākta, piedāvāsim pasākumiem, kuriem der.”
12 gadus ēka stāvējusi tukša. Pusotra gada laikā sakārtots jumts un skursteņi, šajā nedēļas nogalē tā pirmoreiz atkal ir pilna ar cilvēkiem. Ilgus gadus vienā ēkas spārnā bijusi skola, pēc ilgās cietstāves pavisam nejauši veidojas kādreizējo skolotāju un absolventu salidojums. Lielauces iedzīvotāja, skolotāja Daina Krūzmane: “Dzīve, protams, ir jāpieņem tāda, kāda tā ir, bet patīkamas atmiņas nenoliedzami te ir. Izstaigājot klases, atceroties notikumus šeit ar kolēģiem un domu biedriem. Ir patīkami te būt.”
Lielauces iedzīvotāja, skolas absolvente Tija Bušmane: “Labāk ir saglabājusies, nekā šķita, vismaz tā akadēmijas daļa, kā mēs to saucām. Mūs, skolēnus, jau nelaida tajā akadēmijas daļā iekšā. Bija otrais un trešais stāvs. Tas viens korpuss bija skolas daļa. Klases augšā, protams, ka bēdīgas. Viss ir nolupis, aplupis. Var pat redzēt, cik kārtas ar brūno emaljas krāsu uz grīdas krāsotas, bet nostalģija tāda ir.”
Visvairāk par pils atvēršanos priecājas biedrība “Lielauces attīstībai”, kuri sākotnēji bažījās, vai, nonākot privātās rokās, pils iedzīvotājiem maz būs pieejama. Tomēr tā neesot. “Mēs cenšamies parādīt vēsturisko mantojumu, dot iespēju cilvēkiem, ekskursantiem pastāstīt par pili. Tas ir mūsu mērķis,” saka biedrības “Lielauces attīstībai” valdes priekšsēdētājs Ivars Bušmanis.
Lielauces muižas apbūve, pils un parks ir valsts nozīmes aizsargājamā teritorija. Trīs krāsnis, divi kamīni un interjera dekoratīvā apdare četrās pils telpās ir aizsargājamie mākslas pieminekļi. Pēc biedrības iniciatīvas pirmajai tikšanās reizei noorganizēts kamermūzikas ansambļa “Soonore antiqua” koncerts.
Šoreiz Lielauces pilī skanēja klasiskās vērtības no baroka, klasicisma un romantisma laikmeta, bet pils saimniece esot atvērta ikvienam interesantam piedāvājumam, lai pilī atkal valdītu dzīvība.
