2. septembrī 165. gadskārta apritētu par pasaku tēvu sauktajam skolotājam, rakstniekam, pasaku un teiku krājējam Ansam Lerhisam Puškaitim. Atzīmējot viņa jubileju, komponists Sergejs Austris Universs pēc Puškaiša pierakstītās pasakas “Džukstes Sprīdītis” motīviem izveidojis mazo rokoperu.
Jau gandrīz pusotru gadsimtu Džūkstes pagasta Lancenieku kādreizējā skolas ēkā dzīvo pasakas. Šeit no 1883. līdz 1903. gadam dzīvojis un strādājis par pasaku tēvu dēvētais Anss Lerhis Puškaitis. Šodien skolotājam, rakstniekam, kā arī pasaku un teiku krājējam un pētniekam apritētu 165. gadskārta. “Pasaku vākšana un zinātniska publicēšana tolaik gāja ļoti cieši kopā ar nacionāliem centieniem. Tās bija 1890. gadu beigas, vēl nekādas domas par Latvijas nacionālo valsti nebija, bet latvieši strauji tiecās pēc patstāvības, un skaidrs, ka arī Puškaitis ar savu devumu tur bija ļoti nozīmīgs,” saka latviešu folkloras krātuves pētnieks, filoloģijas doktors Guntis Pakalns.
1896. gada etnogrāfiskā izstāde esot iedvesmojusi Puškaiti veidot latviešu pasaku kopkrājumu. Pakalns: “Visas iepriekš publicētās pasakas un teikas viņš savāca vienā grāmatā. Šī grāmata viņam bija kā testaments, kurš izveidoja jaunu pasaku un teiku klasifikācijas sistēmu. Un pirmo sējumu no septītās daļas paspēja paturēt rokā, vēl nāves gultā gulēdams lasīja korektūras, bet otrais sējums palika rokrakstā.”
Tagad viņa pēdējā rakstītā, bet neizdotā sējuma kopija atjaunota rokrakstā un apskatāma Pasaku muzejā. Ansa Lerhisa Puškaiša jubilejas gadā pēc pasakas “Džūkstes Sprīdītis” motīviem izveidota mazā rokopera, kas pirmo reizo izskanējusi pirms mēneša Tukuma novada svētkos. Džūkstes kultūras nama vadītāja Regīna Maļika: “Pasakas visos laikos ir bijušas atzītas no bērna kājas līdz sirmam vecumam. Cilvēks atceras, ko viņš dzirdējis bērnībā, pārstāsta no paaudzes paaudzē. Šo vērtību mēs nevēlamies zaudēt, tāpēc izdomājām, ka Tukuma novada svētkos dižosimies ar pasaku.”
Vārdu un mūzikas autors, komponists Sergejs Austris Universs ReTV stāsta, ka gluži tāpat kā daudzi cilvēki Latvijā līdz šim bijis pazīstams vien ar Annas Brigaderes pasaku “Sprīdītis”, bet tagad nācies iepazīties arī ar Puškaiša pierakstīto “Džūkstes Sprīdīti”, kas atšķiras gan sižetiski, gan fonētiski. “Tā ir tāda drusciņ nepierasta. It kā senvārdi, it kā viss ir saprotams, bet nav tik lakoniska, kā gribētos, tāpēc es ņēmu un uzrakstīju tekstu pats.”
Jāpiebilst, ka “Džūkstes Sprīdīti” mazās rokoperas formā izpildīja divu pagasta ansambļu dalībnieki, tāpēc rakstīta esot vienkārša mūzika, kuru pa spēkam apgūt arī neprofesionāliem dziedātājiem. Pasaku tēva jubilejas reizē mazajai rokoperai bija trešais atskaņojums. Sprīdīša lomā šoreiz iejuties latviešu valodas skolotājs, kurš smej, ka ar Sprīdīti tiekoties katru gadu piektajā klasē.
Tikmēr komponists jau kaļ plānus, kā skaņdarbu paplašināt un piesaistīt arī profesionālus dziedātājus, bet vispirms ar jau izveidoto mazo rokoperu mēģināšot iepazīstināt arī kaimiņu pagasta skolas audzēkņus.
