Jogurts ir viens no veselīgākajiem piena pārstrādes produktiem, taču lai saprastu kādi procesi tajā notiek un kā produkts ietekmē cilvēka veselību, Latvijas Biotehnoloģiju universitātes Pārtikas institūts īsteno jaunu pētījumu virzienu – novērtē jogurtā esošos bioaktīvos savienojumus. Zinātnieki prognozē, ka rezultāti varētu pavērt jaunas iespējas pārtikas nozarē, lai radītu produktus, kas spētu ārstēt cilvēka organismu un apkarot dažāda veida saslimšanas.
Pētījuma gaitā tiek analizēts arī tas kādi savienojumi rodas no jauna, un kā tas var ietekmēt patērētāja veselību.
Jeļena Zagorska, LBTU Pārtikas institūta asociētā profesore, vadošā pētniece:
“Mēs mēģinām saprast kā to ietekmē gan izejviela, gan arī ieraugs, jo kā mēs zinām, ja jogurti var garšot diezgan līdzīgi, ja patērētājam tā liekas, tad procesi, kas notiek raudzēšanā, jeb fermentācijā var būt dažādi un veidojas arī dažādi savienojumi atkarībā no tā kādu ieraugu mēs izvēlamies.”
Kā skaidro zinātnieki, piena produktu rūgšanas procesā rodas gan B grupas vitamīni, gan tauksskābes, kas sastāv no aminoskābēm un proteīniem. Atrodot pareizo pieeju ir iespējams radīt produktus, kas ārstē cilvēka organismu.
Stefānija Šabuņeviča, LBTU Pārtikas institūta doktorante: “Mēs runājam par tauksskābēm un tiem ir gan pretiekaisuma darbība, gan vēža riska samazināšanas ietekme, arī asinsspiediena samazināšana. Principā kompleksi ir jādomā arī par to, ka tie savienojumi arī darbojas uz zarnu traktu un smadzeņu darbību.”
Pētījuma procesā tiek pielietotas dažādas labaratoriskās iekārtas, analizēti un apkopoti dati digitālā vidē un izmantoti tehnoloģiskie risinājumi.
Stefānija Šabuņeviča: “Tiklīdz mums ir gatavs saraudzēts piena produkts es viņu paņemu šeit uz mikrobioloģijas analīzi. Strādājot šādā sterilajā boksā es sagatavoju atšķaidījumus, sagatavoju speciālas barotnes un uzlieku viņu tādā termostatā. Šeit ir tāds silts skapītis, kur viņi dzīvoja aptuveni divas, trīs dienas, un re kur mums ir aneiros, kur bez skābekļa klātbūtnes tās baktērijas raudzē, un tad mēs varam smuki saskaitīt kolonijas.”
Tālāk paraugs tiek iepilināts mikročipā un ievietots iekārtā, kas analizē datus.
“Šī te iekārta mums palīdz izprast kādos daudzumos mums ir viss proteīnu profils jogurtā. Tie būs tieši tie proteīni, kas dara visinteresantākās funkcijas mūsu organismā gan par to imunitātes stiprināšanu, gan pretiekaisuma, pretvēža.”
Pagaidām dati tiek analizēti un institūts pētījuma rezultātus vēl neatklāj norādot, ka tie plašāk būs pieejami nākošā gada sākumā.
Jeļena Zagorska: “Mēs esam tikai pusceļā un tādēļ negribās steigties un teikt kādi ir rezultāti, bet atšķirība starp ieraugiem ir.”
Paredzēts, ka pētījuma noslēgumā rezultāti tiks publicēti zinātniskajās publikācijās un nodoti piena pārstrādes produktu ražotājiem paverot iespēju zinātniski pamatotu produktu ražošanai, kas var mainīt patērētāju ieradumus, veicinot veselībai nozīmīgu produktu lietošanu.
