Piespiedu “laulībās” labas attiecības neveidojas. Novadi nemierā ar apvienošanos

Kopš brīža, kad tika īstenota pēdējā administratīvi teritoriālā reforma (ATR), pagājuši divi gadi. Tomēr vairāki pievienotie novadi ar piespiedu apvienošanos joprojām nav samierinājušies. Tāpat neesot izdevies atrast kopīgu valodu ar lielā novada centru, tāpēc Babītē un Kandavā sākta parakstu vākšana par atdalīšanos. 

Par Kurzemes Šveici sauktā Kandava teritoriālās reformas piedzīvojusi daudzkārt. Jau 1996. gadā toreizējā dome pieņēma lēmumu apvienoties ar tuvējiem pagastiem un izveidot pirmo novadu Latvijā. Ar to gan nepietika, un 2008. gada reforma novadam pievienoja vēl divus pagastus. Pret vēl vienu refoformu kandavnieki kā daudzi citi mazie novadi cīnījās visiem atļautajiem līdzekļiem. Tomēr neviens viņus nesadzirdēja. Kandavas pagasta konsultatīvās padomes vadītāja, iniciatīvas iesniedzēja Signe Ezeriņa: “Mūs salika atpakaļ visiem tik neieredzētajā PSRS veidojumā –Tukuma rajonā –, jo savienoja atpakaļ Tukuma rajonu.”

Kopš pēdējās reformas pagājuši divi gadi, tomēr “piespiedu laulībās” labas attiecības tā arī neesot izveidojušās, sadzīviskas ķildas pavada ik uz soļa. “Man liekas, ka mēs tagad esam tādā pabērna lomā. Tāda sajūta, ka Kandava tas tā… Tukuma province. Tieši tādas pārvaldības ziņā,” saka Inta Savicka, keramiķe, mazā uzņēmēja.

Reorganizētas vairākas pašvaldības iestādes. Arī kultūras centrs, katrs kultūras nams tagad darbojoties atsevišķi, bet novada centrs iebilstot pat pret vietējo pasākumu reklamēšanu sociālajos medijos. Kandavnieki apvainojušies arī par to, ka koncerts, kas nule aizvadītajos “Rožu svētkos” Tukumā, bija bezmaksas, Kandavā būs pieejams samaksājot 15 eiro.

Problēmas esot arī daudzās citās jomās, manāma neesot arī pirms reformas solītā attīstība. Kandavas Vīna nama pārdevēja Mārīte Freidenfelde: “Manuprāt, mēs esam apdalīti un daudz ko vairs nevaram atļauties, ko varējām darīt kā Kandavas novads. Kaut vai par to pašu ielu sakārtošanu, infrastruktūru.”

Ezeriņa: “Piemēram, tā pati Matkulīte (Matkules pagasts) saka, ka Tukums pateicis, ka nevajag viņiem uzņēmējus, viņi ar saviem uzņēmējiem tiekot tīri labi galā, vairāki uzņēmeji savus iepirkumus realizē Kuldīgā.”

Lai nepazustu lielajā novadā, kandavnieki portālā “Manabalss.lv” uzsākuši parakstu vākšanu par Kandavas novada atjaunošanu. Tukuma novada priekšsēdis Gundars Važa, kurš pirms reformas vadīja Engures novadu un arī mēģināja cīnīties par neatkarīgu novadu, tagad vien skumji piebilst. “Jebkura reforma, arī 2009. gada, parāda, ka, ja tu pretī cilvēkiem nevari parādīt, ka tu vari izdarīt kaut ko labāk un vairāk, tad tas ir slikti. Šobrīd visi ekonomiskie apstākļi diemžēl salikušies tā, ka attīstību mēs nevaram parādīt, ka tā ir straujāka, nekā bija iepriekšējā novadā.”

Kopš aprīļa nogales parakstus par atdalīšanos no Mārupes novada vāc arī Babītē. Par reformu atbildīgās ministrijas pašreizējais ministrs Māris Sprindžuks piekrīt, ka Mārupes novads, viņaprāt, esot visneloģiskākais veidojums, tomēr jaunu reformu nevienam nesola. “Tas ir likuma jautājums, lai mēs vērtu vaļā “pandoras lādi” pēc tik tikko notikušas reformas. Tas, ko mēs esam izlēmuši, ka 2024. gadā gribam veikt ATR izvērtējumu, lai ne tikai emocionāli, bet arī skaitļos saprastu, kā ir veidojusies kopdzīve apvienotajās pašvaldībās.”

Par Babītes novada atdalīšanos pašreiz savākti 2791, bet par Kandavas novada atjaunošanu 602 paraksti. Lai uzsāktās iniciatīvas skatītu Saeima, katrai no tām jāsavāc 10 000 parakstu.


#SIF_MAF2023