Par ziemeļu citronu dēvētā cidonija ir vitamīniem bagāts auglis, kas plaši pielietojams maltītes pagatavošanā. Turklāt to var izaudzēt ikvienā mazdārziņā. Lai krūmcidonija dotu daudz skaistu augļu, pavasaris ir īstais laiks, lai ķertos pie zaru apgriešanas. Kā to darīt pareizi?

Dārzkopības institūta laboratorijā vadošā pētniece Dalija Segliņa šoreiz gatavos vitamīniem bagātus salātus, kas cilvēka organismam pēc garās ziemas ir īpaši noderīgi. Segliņa: “Pierīvējam arī nedaudz kolrābi, kas ir bez īpašas garšas, bet ar maigu saldumiņu, kas salātiem piedos tādu patīkamu garšu. Nedaudz pierīvēsim ābolīti ar visu mizu, jo mums taču vajag arī šķiedrvielas. Šis dos vēl patīkamāku saldumiņu.”

 Lai salātiem piedotu struktūru, tiem tiek pievienots sagriezts kāposts. Neiztiek arī bez sāls, pipariem un vīnogu eļlas. Cukuru klāt neliekam, bet etiķa vietā šoreiz lietojam institūtā radītu produktu – krūmcidoniju koncentrātu. Kā stāsta pētniece, tas radīts no cidoju sulas, iztvaicējot ūdeni. Tumšā krāsa gan pazūd, ja to atkal atšķaida ar ūdeni, tādējādi radot cidoniju dzērienu, bet salātos liekam nedaudz koncentrāta. Segliņa: “Vitamīni ir, un šobrīd mēs esam arī mazliet papētījuši. Nākamajam pētījumam esam blakus sagatavojuši arī citronu sulas koncentrātu. Šobrīd top zinātniska publikācija par rezultātiem. Jāsaka tā – tur ir daudz “C” vitamīna. Protams, tīru sulu nevaram dzert, bet tur ir arī dažādi fenola savienojumi. Tā kā lietas labas tur ir.”

Cidoniju pielietojums kulinārijā un konditorejā ir visai plašs. Turklāt – tās var izaudzēt arī piemājas dārziņā. Dārzkopības institūta dārzā krūmcidonijas jau gatavojas ziedēšanai, bet, lai augļu raža būtu bagātīga, esot īstais laiks tās apgriezt. Dārzkopības institūta vadošā pētniece Edīte Kaufmane: “Pirmkārt, tāpēc, ka krūms noveco. Krūmam veidojas tādi zari, kas vairs nav īsti lietderīgi. Veidojas tādi gari, kaili zari. Tajā garajā posmā nav neviena pumpura, tātad nebūs arī neviena augļa. Te ir gana daudz tādu dzinumu, kam viss stumbrs jau ir ar ķērpi noaudzis. Un šādi gari, tukši posmi ir vienkārši jāgriež ārā.”

 Jāizvērtē arī, ko darīt ar zariem, kuri jau ir sausi, bet tiem ir daudz atzaru ar pumpuriem. Matemātika šeit visai vienkārša – jāparēķina, vai potenciālais augļu daudzums būs pietiekams, lai veco zaru paturētu. Kaufmane: “Ja mēs gribam skaistus augļus, tiem jādod arī saulīte. Skatāmies, kas mums ir lieks un kuru no zariem ņemam laukā. Šeit aug krustu un šķērsu, ņemam laukā tos zarus, kas krūmu sabiezina, tādā veidā to krūmu atbrīvojam.”

Krūmcidonijas apgriežot, tām var piedot arī formu - ne tikai tāpēc, lai būtu interesantāk un skaistāk, bet arī praktisku apsvērumu dēļ, lai netraucētu nopļaut zālīti ap krūmiem.

 Kaufmane: “Un ir vēl viena lieta tiem tukšajiem zariem. Nāk raža, tā raža ir pašā galā, tā noliec to zaru. Kā brauc pļāvējs, tas sašķaida augļus, ir pilnīgi skaidrs, ka tā raža līdz mums tik un tā nenonāks.”

 Edīte Kaufmane stāsta, ka krūmcidonijas jāsāk apgriezt pēc trīs gadiem, bet, ja to nedara, veciem stādiem raža var būt pat divreiz mazāka nekā rūpīgi apgrieztiem. Turklāt zaru griešanas laiks ir visai plašs.

Foto: Freepik; ilustratīvs