Meistarības skatē Saulkrastu pagastā pulcējās gan Latvijas pirtnieki, gan ārzemju eksperti.
Pirts kā rekreācijas pakalpojuma popularitātei aizvien pieaugot gan Latvijā, gan ārzemēs, aizvien ierastāki kļūst arī pirts meistarības skašu pasākumi. Viena no pirts meistarības skatēm nupat aizvadīta Saulkrastu pagasta Forest Glamp atpūtas vietā, pulcējot gan Latvijas pirtniekus un pirtsmīļus, gan ārzemju ekspertus, kuri lasīja lekcijas par pirts tēmām un vērtēja pirtnieku sniegumu skatēs.
Latviskā pirts kā latviskās dzīvesziņas sastāvdaļa tiek intensīvi kopta un attīstīta – pie mums darbojas daudz un dažādas pirts skolas, jo Latvijā par pirtnieku var strādāt cilvēks, kurš ir reģistrējies Valsts ieņēmumu dienestā un Veselības inspekcijā, ir nokārtojis eksāmenu un ieguvis pirtnieka kvalifikāciju, tātad ir kārtojis eksāmenu pēc profesijas standarta, kas Latvijā apstiprināts ar Izglītības un zinātnes ministrijas normatīviem, taču katram pirtniekam ir savs rokraksts un citāda pirts rituāla kompozīcija, ko pirts eksperti vērtē pirtnieku skatēs.
Romualds Lamsters, uztura un naturopātijas speciālists, pirtnieks: “Jebkurš latvietis manā uztverē ir piedzimis ar pirts gēnu. Viņš nevar nemīlēt pirti. Ja viņš to Pirti vēl kaut kādu iemeslu pēc nav iemīlējis, tad viņam vienkārši vēl nav trāpījies īstais pirtnieks.”
Nupat notikušās pirts meistarības skates idejas autors un galvenais organizators ir pirtnieks un savas pirts skolas vadītājs Jānis Pavlovičs, kas ir arī starptautisko pirts meistarības skašu tiesnesis un vairāku ārzemju pirts meistaru skolotājs. Kā min pirtnieks Luve no Somijas, līdz pirts prasmju apguvei pie Jāņa, viņam šķitis, ka viņš par pirti zina visu, bet tagad nākas daudz ko apgūt no jauna.
Luve Lapalānens (Love Lappalainen), pirts meistars, strādā Somijā un Norvēģijā: “Latvijā ir liela cieņa pret pirts tradīcijām, kas ir redzama un jūtama, kamēr Somijā, piemēram, tā ir vairāk individuāla lieta.”
Mūsu kultūrai raksturīgā melnā pirts, kā arī pirtī iešanas tradīcijas, kas saistās ar pēršanos ar slotiņām un gara izmantošanu, Eiropā kopumā nav izplatītas – līdzīgas tradīcijas gan vērojamas Baltijas valstīs un slāvu pirtīs. Pirts meistare Eda, ko tautā sauc par Igaunijas pirts māti, pirti iepazinusi, kā smej pati, vēl pirms dzimšanas, jo abi viņas vecāki visas dzīves garumā ir kopuši pirts rituālus. Eda vecāku iesākto turpinājusi, kopjot un apkopojot melnās pirts tradīcijas Igaunijā, ko jau pirms 10 gadiem izdevies iekļaut arī UNESCO kultūras mantojuma sarakstā.
Eda Veeroja, pirts meistare no Igaunijas: “Tas, ko es tiešām novērtēju latviskajā pirtī, ir tas, ka Igaunijā mums ir mazāka saikne ar dažādiem augiem, tā ka Latvijā tas ir ļoti skaisti – kā saunas meistari pielieto tik daudz dažādu augu. Es domāju, tā ir Viena būtiska mūsu kultūras daļa, kas ir tikusi pazaudēta un kas ātri izzūd mūsu modernajā pasaulē, mūsu pirtis ir mainījušās, mūsu vērtības, mūsu attieksme pret savu ķermeni.”
Pirts meistari parasti tiek asociēti ar vecāka gada gājuma cilvēkiem, taču arī jauniešu vidū izplatās interese par pirti, kas maina arī skatījumu uz pirts iešanā procesu kopumā. Šajā skatē piedalījās arī viena no Latvijas jaunākajām pirtniecēm, kurai šobrīd ir vien 25 gadi.
Solveiga Ozolniece, viena no Latvijas jaunākajām pirtniecēm: “Noteikti cilvēkiem, kas nav mēģinājuši, ir jāpamēģina nogulties zem pirtnieka slotām, nevis mājās, nu, vienkārši tā – es tevi papēršu, jo tas maina skatījumu vispār, kā iet pirtī. Negribas vairs to tusiņu, kas jauniešiem asociējas ar pirti.”
Šajā skatē Solveiga ieguva godpilno otro vietu, kamēr pirmo vietu izcīnījis pirtnieks Edgars Gulbis, bet trešo – Pirtniece Inga Neimane. Nākamā Latvijas pirtnieku meistarības skate plānota jau pavasarī, savukārt septembra beigās Latvijā notiks arī starptautiskā pirts meistarības skate.