Situācija Gruzijā ar katru dienu kļūst aizvien saspringtāka, bet valdošās partijas mēģinājumi apturēt protestus aizvien vardarbīgāki. Nedēļas nogalē Rīgā notika jau otrā atbalsta akcija, kuras dalībnieki ir pārliecināti, ka protestētājus salauzt neizdosies, vien tiem ļoti nepieciešams vias Eiropas atbalsts.
Kopš brīža, kad pie varas esošā, prokremliskā partija “Gruzijas sapnis” paziņoja par sarunu atlikšanu par iestāšanos Eiropas Savienībā, Gruzijas lielākajās pilsētās aizsākās protesta akcijas. Savu tautiešu atbalstam divas akcijas notikušas arī Rīgā. Nedēļas nogalē vairāk nekā simts cilvēku pulcējās pie Brīvības pieminekļa, jo arī Gruzijai vissvarīgākais esot saglabāt neatkarību no Krievijas.
Rīgā dzīvojošs gruzīns Temu: “Mūsu valdībai nav savu vēlmju. Viņi pilda Krievijas rīkojumus, acīmredzot viņu uzdevums ir mūs atdalīt no Eiropas.”
Protesti Gruzijā turpinās jau otro nedēļu, situācija kļūst aizvien saspringtāka. Rīgā dzīvojoša gruzīniete Natia Chabukiani: “Gruzijā nepilngadīgie bērni, žurnālisti, aktieri ir nelikumīgi aizturēti. Un tā nav tikai aizturēšana, pret viņiem izturas vardarbīgi, ir arī spīdzināšana.”
“Jaunā paaudze ir tik ļoti spēcīga izaugusi, un es domāju, ka viņus nevar salauzt, bet ne bez mūsu, bez Eiropas atbalsta. Mums ir vairāk jāatbalsta,” saka talseniece Vika Kacēviča.
Kā ReTV norāda Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga, sabiedrība Gruzijā ir ļoti sašķelta. Lai gan vēlēšanas Gruzijā nevar nosaukt par leģitīmām, daļa sabiedrības atbalsta “Gruzijas sapni”, un tas redzams arī šobrīd. Turklāt protestos neesot manāma arī rietumnieciski noskaņotā opozīcija. “Tas, ko mēs redzam šobrīd, ir vairākas valsts iestādes, kompānijas, kas ir iestājušās pret pastāvošo varu, bet šobrīd, bet šobrīd mēs neredzam, ka tādi spēki kā policija vai armija. Ir atsevišķi gadījumi, kad pāriet pretējā pusē, bet tomēr tie joprojām pieturās pie pastāvošas varas. Un vēl ko mēs redzam, ka šobrīd Gruzijā brutālo apspriešanu nerealizē kāds ārējais spēks. Paši gruzīni Gruzijas armijā, paši gruzīni Gruzijas policijā, kuri veic šo ārkārtīgi brutālo apspiešanu.”
Jau pavisam drīz – 14. decembrī – būs balsojums par jaunu prezidentu, kas, iespējams, situāciju eskalēs vēl vairāk. Jāpiebilst, ka pašreizējā Gruzijas prezidente jau paziņojusi, ka paliks savā vietā, jo uzskata, ka šobrīd ir vienīgā leģitīmi ievēlētā persona. Struberga: “Visticamāk, protestētāji turēsies pie prezidentes noturēšanas, jo faktiski prezidente ir ne tikai tāda, kas spēj pārstāvēt un pārstāv valsti un iedzīvotājus ārpus Gruzijas robežām, ko mēs redzējām arī vakar Parīzē, bet no otras puses – iekšēji viņa ir tā, kas vieno ārkārtīgi sadrumstaloto politisko opozīciju. Es domāju, ka apstāvošā vara to apzinās, tāpēc šeit būs represijas smagākā formā vai kāda cita veida politiskās cīņas pret viņu.”
Latvijā dzīvojošie gruzīni uzsver, ka atbalsta akcijas ir vienīgais veids, kā palīdzēt tautiešiem, jo tādējādi notiekošajam tiek pievērsta plašāka uzmanība visā Eiropā. Gruzijai gan nepalīdz varas maiņa Sīrijā. Struberga: “Ja mēs pirms tam ziņās skatījāmies, ka pamatā viss bloks bija Gruziju, tad vakardien ziņu bloki vai mēs paskatāmies CNN vai kādu citu, visi fokusējas uz Tuvajiem Austrumiem, un Gruzija pat faktiski netika pieminēta, bet protestētājiem ir ļoti vajadzīga uzmanība. To noturēt ir ļoti sarežģīts uzdevums.”
Sarunas par iestāšanos Eiropas savienībā Gruzijā aizsākās jau sen. Tas nozīmē arī domāšanas maiņu, īpaši attiecībā pret korupciju, un šos mājas darbus Gruzija neesot izpildījusi.
