Ar 88 balsīm par Saeimas deputāti Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā šodien apstiprināja brigādes ģenerāli, Zemessardzes komandieri Kasparu Pudānu. Viņš būs pirmais armijas komandieris atjaunotās Latvijas vēsturē, kurš visu savu militāro karjeru ir veidojis tieši Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos. Svinīgā maiņas ceremonija, kurā Pudāns amatā nomainīs līdzšinējo ģenerālleitnantu Leonīdu Kalniņu notiks nākamā gada 24. janvārī, bet amatā stāsies no 27. janvāra.
Ģenerāli Kasparu Pudānu Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatam nominēja valsts prezidents Edgars Rinkevičs, novērtējot viņa prasmes Zemmessardzes komandiera amatā un sadarbības spējas. Tieši Pudāna izglītību un pieredzi starptautiskajā vidē, kā arī sekmīgi vadīto Zemessardzes struktūru, šodienas Saeimas sēdē īsi pirms balsojuma arī akcentēja aizsardzības ministrs Andris Sprūds. “Gan kaujas gars, gan drošībs, cilvēku iesaistes un komunikācijas gars ir bijis klātesošs jau līdz šim. Man nav ne mazāko šaubu, ka tas tiks darīts arī turpmāk, mēs būsim drošās rokās, tāpēc es novēlu, lai mūsu bruņoto spēku karogs tiktu nests augstu un tas arī tiks darīts.”
Par Pudānu nobalsoja 88 klātesošie Saeimas deputāti, atturējās vienīgi Edgars Smiltēns no “Apvienotā saraksta”. Viņš gan atzinis, ka iespējams kļūdījies un vēlāk uzrakstījis iesniegumu, lai balsojums tiktu mainīts uz “Par”. Sarunā ar ReTV ģenerālis Kaspars Pudāns norādīja, ka viņa galvenais uzdevums jaunajā amatā būs strādāt, lai attīstītu tos mērķus, kas Nacionālajos Bruņotajos spēkos jau ir izvirzīti. “Spēt būt rīcībspējīgiem. Jau pašā konflikta sākumā un arī visas darbibas laikā, lai mēs esam rīcībspējīgi. Es domāju – tā mums ir pretgaisa aizsardzība, kas mūs var pasargāt, gan mūsu sakaru sistēmas un spēja sazināties. Šie elementi jau ir iekļauti mūsu spēju attīstībā. Nākamais, sasniedzot to, mums ir jāspēj pretinieku fiksēt, apturēt, lai kur viņš arī atrastos un kādi tie apdraudējumi būtu – konvenciāli vai hibrīdapdraudējumi. Svarīgi ir ierobežot pretinieka rīcības brīvību, pretmobilitātes dažādi pasākumi. Tā ir viena no tām spējām, kuru manā vadībā skatīsimies, kā vēl vairāk prioritizēt un investēt, gan jaunu vienību radīšanā, gan esošo vienību spēcināšanā,” saka ģenerālis, Zemessardzes komandieris, nākamais NBS komandieris Kaspars Pudāns.
Pudāns uzskata, ka struktūrālas pārmaiņas bruņotajos spēkos pagaidām nav nepieciešams veikt un pašlaik iesāktais armijas attīstībā, viņaprāt, ir pareizias virziens. “Mūsu struktūra, mūsu procedūras, mūsu apmācība, to sasniedzot es jau jutīšos komfortabli, ka mēs droši varam parādīt sabiedrībai un pretiniekam, ka mēs sevi spēcīgi spējam aizsargāt.”
Savukārt militārais analītiķis Mārtiņš Vērdiņš, uzskata, ka nacionālo bruņoto spēku saimnieciskā darbība un rīcība ar materiālajiem līdzekļiem varētu būt viens no lielakajiem izaicinājumiem nākamajam armijas komandierim. “Stratēģiski menedžēt armiju tā, lai viņa attīstītos. Attiecībā uz to, ne tikai cik daudz mēs iekrāmējam noliktavās, bet arī visās citās jomās.”
Un kā citas jomas Vērdiņš min, pirmkārt, jau kvalitatīvu valsts aizsardzības dienesta attīstību, kā arī to jomu sekmīgu pilnveidi, kuras Nacionālie Bruņotie spēku vēl tikai plāno attīstīt. “Piemēram, vidējā darbības rādiusa pretgaisa aizsardzība, kur ir plāni par iepirkumiem, bet šī joma ir tāda, kur vajag pievērs uzmanību pirmkārt. Tad mums ir 500 km jūras krasta līnija un ir jāizdomā, kā šo krasta līniju aizstāvēt, tur ir zināmi plāni, bet šajā jomā daudz ir jādara. Es vēl pieminēšu jomu, kuru Pudāna kungs ļoti labi saprot, tā ir militārā izlūkošana, īpaši taktiskais līmenis,” saka militārais analītķis Mārtiņš Vērsiņš.
Ģenerālis Kasparis Pudāns Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos dien kopš 1994. gada, ieņemot dažādus amatus Sauszemes spēkos, Zemessardzē un NBS Apvienotajā štābā. Viņš ir guvis arī starptautisku pieredzi, piedaloties operācijā Afganistānā un pildot militārā pārstāvja pienākums Briselē. Kopš 2023. gada 22. februārī Pudāns pilda Zemessardzes komandiera pienākumus.
Foto: Zane Bitere/LETA